Mana profesija ir skaidrība

Nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes, ar ko es nodarbojos, kamēr turpinātu dzert kā alkoholiķe.

Un tad es nokāpu no korķa. 

Pirms pāris nedēļām biju piemērījusi jaunu tēlu un aizmirsu, ka esmu alkoholiķe. Rakstīju tekstus performancei Pāvilostas mākslinieku rezidencē un tur, kā gadījās, kā nē, bija komplementāri dzērieni. Labrīt, bohēma! Labrīt uzlāpīšanās pludmalē! Smalki tas aizsākās, bet kā tas beidzās, jūs paši saprotiet. Manas grandiozās ieceres rakstīt filmas scenāriju padzisa pritonā un skaudri sevi pieteica realitāte – esmu alkoholiķe. 

Man ļoti gribējās ātri sakārtot savu dzīvi, jo rakstnieces karjera mani būtu nogalinājusi – ar manu vēlēšanos mērcēt spalvu ne tintē, bet spirtā. Savā neīsajā skaidrības laikā pirms norāviena jau biju izdomājusi mēģināt studēt ārstniecību. Pēdējo reizi sevi atceros, pirms alkohols ieradās manā dzīvē, kā jaunu skolnieci, kura piedalījās pirmās palīdzības pulciņā un bija „brigādes vadītāja” sacensībās. Ar trīcošām rokām iesniedzu dokumentus un gaidīju. Tobrīd es paļāvos uz Dievu, lai tas nolemj, vai man ir lemts to darīt vai nē. Man patika doma par ārprātu, ko varētu piedzīvot, braucot uz izsaukumiem, jo mieru es vēl nepazinu un domāju, ka esmu radīta haosam. 

Man nebija plāna. Mana prioritāte bija skaidrība. Es gāju uz sapulcēm katru vakaru un nekad savā dzīvē nebiju piedzīvojusi tādu pazemību kā toreiz. Man nebija arī darba. Nebija pat galda, tāpēc sapulcēs piedalījos, guļot gultā. Kad man jautāja, ko esmu darījusi pēdējos gados un kādu darbu meklēju, īsti nevarēju atbildēt. Biju mainījusi padsmit darba vietas, nepabeigusi četras augstākās izglītības, vairākas reizes aizbraukusi uz ārzemēm un atgriezusies atpakaļ. Ko es varēju darīt? Kas es vispār biju? Atskatoties, redzēju – viss, ko man pa īstam patika darīt, bija šmaukties un apsisties. Bija arī panākumi, bet es tiem neticēju. Es negribēju ieguldīt darbu, gribēju ātru atzinību, kas uz mirkli noslāpētu kaunu un sajūtu, ka esmu neveiksminiece. Mana dzīve bija sērijveida identitātes meklējumi. Es pratu daudz ko un neko.

Pirmajā nedēļā pēc kodiena nevarēju pagulēt un jutos trauksmaina. Dzīvoju 24 stundu AA maratonos un tamborēju. Jaucu ārā kļūdainās rindiņas un sāku no jauna. Likās, ka kopā ar dziju ietamborēju sevī arī dažas domas, ko dzirdēju sapulcēs: „mēs esam ilūziju meistari”, „nedzert, lai vai kas”, „skaidrība pirmajā vietā”. Tamborēju, jo citādi likās – sajukšu prātā. Bija noticis kaut kas nepierasts: es sāku redzēt, kas es esmu un ko esmu darījusi. Mana dzīve bija nevadāma.

Tā nu darīju visu pēc kārtas: tamborēju, izšuvu, mācījos dīdžejot un producēt elektronisko mūziku, pērļoju rokassprādzes, gāju uz prozas meistardarbnīcām, dejoju un pa vidu mācījos anatomiju, fizioloģiju un latīņu valodu. Es nezināju, kur tas mani ved. Man vienkārši pirmo reizi gribējās dzīvot. 

Iepriekš nedomāju par to, kas man patīk, aizrauj, interesē. Es piederēju uzdzīvei. Bāri un to letes, pustumsa un mūzika – tā bija man svētnīca. Tiklīdz mēs ar alkoholu sadevāmies rokās, pārējā pasaule sāka izdzist. Es visu laiku gaidīju, ka kāds pateiks, kas man jādara, kāda ir mana misija? Kad man reiz teica, ka man jābūt rakstniecei, es centos – bet man patika tikai pati ideja par dumpiniecisku, nesaprastu rakstnieci, kura drīkst lietot, jo citādi, kā gan viņai būt un par ko tad es rakstīšu? Ļoti izdevīga pozīcija manam ego. 

Tagad jau ir pagājis kāds laiciņš, kopš esmu skaidrā, esmu gandrīz pabeigusi studijas un drīz tikšu ierakstīta ārstniecības personu reģistrā. Tāda ir Augstākā griba, ne mans nopelns. Pirmo reizi man būs profesija un augstākā izglītība, kas man simbolizē manu izvēli dienu no dienas. Gluži kā ar skaidrību, kuru es izvēlos katru dienu, kaut tas nav vienmēr viegli. Tajā procesā ir briedums un man patīk to sevī saskatīt. Izdzīvot grūtības bez apziņu izmainošu vielu lietošanas – tas man sniedz pašapziņu un pašcieņu. Man nav vajadzīga kāda konkrēta profesija vai apbalvojumi, bet tieši pašapziņa un pašcieņa. Jo nebūtu pilnīgi nekādas nozīmes, ar ko es nodarbojos, kamēr turpinātu dzert kā alkoholiķe. 

E.R. 

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.