Mana saruna ar klusumu

No kapsētas soliņa līdz AA sapulcei.

Gadiem ilgi mana mīļākā vieta "pasēdēšanai" bija kapsēta. Tas var likties dīvaini vai pat šausmīgi tiem, kuri nepazīst alkoholisma vientulību, bet man tā bija vienīgā vieta, kur jutos mierā.

Kāpēc tieši tur? Jo mirušie neuzdod jautājumus. Viņi nepārmet, ka atkal esmu pālī, viņi neskatās ar žēlumu vai riebumu. Kapsētas klusumā es varēju būt es pats – nodzēries, salauzts un nevienam nevajadzīgs. Tur, starp svešiem pieminekļiem un nokaltušām lapām, es sēdēju uz soliņa ar savu pudeli un runāju. Izkratīju sirdi akmenim un zemei, jo man izmisīgi vajadzēja, lai kāds mani uzklausa. Pat ja tā bija tikai kapa plāksne. Es dzēru vienatnē, bet patiesībā es meklēju pieņemšanu.

Toreiz nesapratu, ka mana bēgšana uz kapsētu bija kliedziens pēc sarunas, kuru es neuzdrošinājos sākt ar dzīvajiem. Biju pārliecināts, ka starp cilvēkiem man nav vietas – tur mani gaidīja tikai pamācības, pārmetumi vai pārtraukšana pusvārdā.

Viss mainījās, kad pirmo reizi atvēru Anonīmo alkoholiķu sapulces durvis. Sākumā jutos kā atnācis uz nepareizo adresi, bet tad sākās sapulce. Kāds sāka runāt, un iestājās tas pats klusums, ko es tik ļoti mīlēju kapsētā. Bet tas nebija auksts un nedzīvs klusums. Tas bija cieņas pilns klusums.

Tajā vakarā sapratu milzīgu patiesību, ka man nevajadzēja alkoholu, lai aizmirstos. Man vajadzēja vietu, kur varu "izvemties" ar vārdiem un zināt, ka neviens mani neapturēs, neapsmies un nenosodīs.

AA sapulcē es atradu to pašu, ko meklēju kapos – iespēju izkratīt sirdi. Tikai šeit, atšķirībā no kapsētas soliņa, manā stāstā klausījās dzīvas sirdis. Man blakus sēdēja cilvēki, kuri zināja manu ceļu, jo paši to bija mērojuši. Viņi necentās mani salabot vai mācīt dzīvot. Viņi vienkārši bija blakus. Šodien es vairs neeju uz kapsētu dzert. Es eju uz sapulcēm dzīvot.

Ja tu šodien sēdi viens, paslēpies no pasaules, un tev šķiet, ka tikai klusums tevi saprot – atnāc pie mums. Šeit mēs protam klusēt tā, lai tu tiktu sadzirdēts. Šeit tu neesi viens savā stāstā. Un šeit tavs stāsts var nevis beigties pie kapa malas, bet sākties no jauna.

Rolands K.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.