Mjaudīgi* skaidrā EURYPAA 2026

Atskats uz Rīgā notikošo Eiropas AA jauniešu saietu.

Pirmais, ko, ierodoties EURYPAA 2026, pamanīja kāda dalībniece, bija pasākuma organizatore pie ārdurvīm. Šķietami pavisam niecīga detaļa, tomēr tā uzreiz radīja sajūtu: esi ieradies īstajā vietā. Varbūt tieši ar šo sajūtu arī jāsāk stāsts par EURYPAA Rīgā. Nevis ar statistiku, ne ar pasākuma programmu un pat ne ar to, ka šogad saiets notika Latvijā, bet ar piederības sajūtu. Ar to īpašo brīdi, kad ienāc telpā, kurā lielākā daļa cilvēku tev ir sveši, bet tu esi drošs, ka esi starp savējiem un ka nekur citur nav kopīgi pulcējušies cilvēki, kuri “runā tavā valodā”.

Rīgā bija ieradušies vairāk nekā 400 cilvēku no dažādām Eiropas valstīm, kā arī Austrālijas, Amerikas un pat Havaju salām. Daudzi viens otru jau bija satikuši citos AA saietos, kas regulāri notiek dažādās pasaules malās, citi iepazinās pirmo reizi. Trīs dienu garumā notika sapulces angļu, latviešu, igauņu un lietuviešu valodās, un saietā piedalījās arī Al-Anon sadraudzības pārstāvji. No rītiem notika meditācijas sapulces, bija sieviešu, vīriešu, LGBTQI+, Devītā soļa un kalpotāju sapulces. Tēmas tika izvēlētas kā citāti no Lielās grāmatas. Katrā sapulcē bija dzirdami spīkeri no visas pasaules, liekot pasaulei sarauties. 

Taču, iespējams, svarīgākais nebija tas, cik daudz sapulču bija programmā. Svarīgākais bija tas, kas notika sapulču starplaikos. Cilvēki sarunājās, iepazinās, satika sen neredzētus draugus, kopā devās uz pilsētu, dejoja, smējās un vienkārši bija kopā. Tieši šie neformālie brīži daudziem kļuva par vienu no būtiskākajiem saieta ieguvumiem. Organizatori jau sākotnēji vēlējās, lai cilvēki no Rīgas aizved jaunas draudzības un jaunas saiknes ar citiem. Un tas arī notika.

Piederība nav tikai sajūta. Atveseļošanās bieži tiek stāstīta caur individuālu pieredzi. Cilvēks pārtrauc dzert, sāk apmeklēt sapulces, strādā ar programmu, mācās dzīvot citādi. Taču ir vēl kāda ļoti būtiska atveseļošanās daļa, par kuru varbūt mazāk runā. Cilvēkam ir vajadzīgi citi cilvēki. Sajūta, ka neesi viens, ir neaizvietojama atvesoļošanās procesā. Zināt, ka ir vieta, kur vari aiziet un nebūt spiests izlikties. Ka vari satikt kādu, kurš saprot tavu pieredzi, pat ja jūs dzīvojat dažādās valstīs un runājat dažādās valodās.

Kāds brālis dalījās, ka pēc reiva, atgriežoties viesnīcā, viņu pārņēma satraukums. Viņš jutās pilnīgi pārņemts, bet, atvadoties no savējiem, saņēma rokasspiedienu, kas palīdzēja satraukumam atkāpties. Viņš šo pieredzi aprakstīja kā gandrīz pārdabisku dziedinošu pieskārienu. Tādu, par kādu varētu dzirdēt mītiskos stāstos, bet kuru viņš atrada pavisam reālā vietā, starp cilvēkiem, kurus bija saticis EURYPAA. Varbūt tieši tā arī darbojas piederība. Tā ne vienmēr ir liela saruna vai kāds grandiozs notikums. Dažreiz tā ir vienkārši sajūta, ka īstajā brīdī kāds ir blakus.

Mēs joprojām zinām, kas ir īsta jautrība

Piektdienas un sestdienas vakaros notika galvenās sapulces, kurās pulcējās visa saieta dalībnieki. Tajās uzstājās spīkeri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Amerikas, un sapulces tika sinhroni tulkotas latviešu valodā.

Tieši šajās sapulcēs visvairāk bija jūtams tas, ko dalībnieki sauca par EURYPAA garu. Spīkeri dalījās ar aizkustinošiem un ļoti personiskiem stāstiem, bet vienlaikus valdīja jautrība, joki, neformalitāte un pacilātība. Tā nebija vide, kurā cilvēkiem būtu jāizskatās nopietniem tikai tāpēc, ka viņi runā par atveseļošanos.

Literatūras lasījumus pavadīja mīlīga ķircināšana. Kad tika lasīts par to, ka “we grow along spiritual lines” (“mēs augam garīgās izaugsmes virzienā”, tulkojums no angļu val., red. piez.), no zāles atskanēja: “We're not supposed to do lines anymore.” (“Mēs taču vairs nedrīkstam lietot līnijas”, tulkojums no angļu val., red. piez.).

Sestdienas vakarā notika salsas nodarbība, dejas un kostīmu ballīte ar pašironisku tēmu “Galvenais varonis”. Bija karaoke, reivs, svētdien tikāmies saunā jeb SAUNYPAA, un spontānas došanās kopā ar tikko iepazītiem cilvēkiem vakariņās vai pastaigas Uzvaras parkā, vai braucieni uz jūru. 

Kāda dalībniece par šo pieredzi teica: “Ballīte skaidrībā? Tikpat jautra kā dzerot, tikai bez dzeršanas.” Šajā teikumā ir kaut kas ļoti būtisks. Cilvēkam, kurš tikko sāk atveseļošanās ceļu, var būt grūti iedomāties, kā izskatīsies viņa dzīve bez alkohola. Vai būs iespējams izklaidēties? Vai būs draugi? Vai būs piedzīvojumi? Vai būs iespējams justies brīvi? Jā, EURYPAA ir dzīvs pierādījums tam, cik jestri var dzīvot skaidrā. Vari dejot līdz rītam un nākamajā dienā pamosties skaidrā. Tu vari doties uz reivu un pēc tam atgriezties viesnīcā, neapvemjoties taksī. Tu vari iepazīties ar cilvēku no otras pasaules malas un pasmieties par to, cik drūmi agrāk gājis vai cik jukuši esam bijuši. 

Viena no saieta tradīcijām ir sveikt katru, kurš stādījās priekšā, ar saucienu: “We love you, lots and lots and lots” (“Mēs tevi mīlam ļoti, ļoti, ļoti”, tulkojums no angļu val.,red. piez.). No malas tas varētu šķist nedaudz teatrāli. Taču cilvēki, kuri to piedzīvoja, stāsta ko citu. Cilvēks, kuram šie vārdi tika veltīti, sākumā bieži vien samulsa. Tad pamazām seja izmainījās. Parādījās smaids, un bieži vien ļoti patiess prieks. Tieši šis patiesums bija viena no spēcīgākajām EURYPAA sajūtām. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkam, kurš ilgstoši dzīvojis izolācijā. Atkarība bieži vien ne tikai atņem kontroli pār alkoholu, bet arī pamazām izjauc attiecības ar citiem cilvēkiem. Mīlestības trūkums iespējams ir sāpīgākais alkoholisma simptoms. Tāpēc atveseļošanās procesā iespēja atkal izveidot veselīgas attiecības ir milzīga vērtība. EURYPAA šādu iespēju radīja ļoti koncentrētā veidā.

Vienā no saieta skaistākajām ainām cilvēks ar 45 gadu skaidrību apskāva cilvēku, kuram bija tikai trīs dienas skaidrībā. “Arī man reiz bija trīs dienas”, saka vecbiedrs jaunatnācējam. Cilvēks ar 45 gadiem reiz bija turpat, kur šodien atrodas cilvēks ar trim dienām. Šodien viņš var būt tam jaunatnācējam pierādījums, ka tas ir iespējams.

Dvēseles miera lūgšana saieta noslēgumā tika skaitīta klātesošo valodās. Lūgšana pēc galvenajām sapulcēm pulcināja ap 200 cilvēku, kāds neiedomājams spēks! Arī Al-Anon klātbūtne atgādināja, ka atkarība nekad neietekmē tikai vienu cilvēku un ka atveseļošanās process skar arī tos, kuri ir blakus. 

Pēc saieta kādā Rīgas regulārajā sapulcē dalījās ļoti jauna meitene no Zviedrijas. Sadraudzībā viņa bija ienākusi pavisam nesen. Runājot par EURYPAA piedzīvoto, viņai aizkustinājumā drebēja balss. Tieši šādi mirkļi palīdz saprast, kāpēc šādi pasākumi ir nozīmīgi. Cilvēks atbrauc uz saietu, iepazīst citus, ierauga, kā cilvēki dzīvo skaidrībā, piedzīvo prieku, saņem atbalstu un aizbrauc ar kaut ko, kas paliek arī pēc tam.

Organizatori saka, ka EURYPAA ietekme uz Latvijas AA būs atkarīga no katra paša. AA māca iet garīgās izaugsmes ceļu, un neviens saiets šo ceļu mūsu vietā nenostaigās. Taču saiets var iedot impulsu. Tas var atjaunot motivāciju, atgādināt, kāpēc cilvēks vispār sāka šo ceļu, un parādīt, cik plaša var būt dzīve, ja cilvēks tajā vairs nav viens. Lai cilvēks atbrauktu uz Rīgu, satiktu savējos, pasmietos, padejotu, aizietu uz reivu, pakarsētos saunā, noklausītos sapulci, saņemtu apskāvienu vai rokasspiedienu un aizbrauktu prom ar sajūtu, ka šajā pasaulē viņš nav viens.

EURYPAA nevar pats par sevi mainīt Latvijas AA kopienu. Kā saka viena no organizatorēm, tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. AA māca iet garīgās izaugsmes ceļu, un, iespējams, vienīgais, uz ko varam cerēt, ir tas, ka šis saiets parādīja: mums ir kur augt un attīstīties. Tā vērtība ir tajā, ko cilvēki aizved sev līdzi – jaunās draudzībās, atjaunotā dzīvespriekā,  piederības sajūtā, cerībā un apziņā, ka skaidrība nav tikai dzīve bez alkohola. Tā ir iespēja atgūt dzīvi, attiecības un pašam sevi. Un varbūt tieši tāpēc šādi saieti ir vajadzīgi atkal un atkal. Ne jau tāpēc, ka pēc viena pasākuma atveseļošanās būtu kļuvusi vieglāka, bet tāpēc, ka cilvēkam reizēm ir nepieciešams vēlreiz ieraudzīt, ka viņš nav viens.

Paldies visiem, kuri EURYPAA 2026 organizēja, kalpoja, brauca no tālienes, ieradās no Latvijas malu malām, runāja, klausījās, smējās, dejoja un palīdzēja radīt šo sajūtu.

Trīs dienas Rīgā. Vairāk nekā 400 cilvēku. Desmitiem valodu, simtiem apskāvienu, smieklu, sarunu un stāstu. Un viena ļoti vienkārša sajūta, kas paliek pāri visam: mjaudīgi skaidrā.

Nākamais EURYPAA norisināsies Parīzē, 2027. gada vasarā. 

*Mjaudīgi – tā nav drukas kļūda. EURYPAA 2026 sauklis ir tieši tāds: “Mjaudīgi skaidrā!” (red. piezīme)

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.