top of page

Pilnmēness Anonīmajos Alkoholiķos

Updated: Jul 31

Raksta autore dalās savā pieredzē, kas atspēko dažus izplatītus mītus par AA.

ree

Viens no izplatītākajiem esot mīts, ka pilnmēness laikā saasinās psihozes, cilvēki jūkot prātā. Mīts šajā gadījumā ir populārs, bet kļūdains, zinātniski neapstiprināts uzskats. Godīgi sakot, arī es šim mītam ticu un norakstu uz pilnmēnesi sliktāku miegu, nemieru, kašķīgumu un citādus manas alkoholisma slimības saasināšanās simptomus. Vai patiesība, ka pie vainas pilnmēness, vai tās tikai manas iedomas, kas to lai zina. Tomēr es vairāk uzticos savai pieredzei, nekā zinātniskiem pētījumiem. 


Ir arī vairāki mīti par AA, kuriem es ticēju, pirms atnācu un pati piedzīvoju. 


Uz AA iet tikai bomži


No vienas puses, es nebiju tajā nometnē, kas par alkoholiķiem uzskata vien tos dzērājus, kuri jau nonākuši uz ielas, zem tilta un pie miskastēm. Manam ego patika salīdzināties ar tādiem augstas raudzes alkoholiķiem kā Ernests Hemingvejs un Skots Ficdžeralds. Tādi kā viņi tiek izmesti no krogiem, nodzer talantu, lec baseinā no jumta karnīzes, padara trakas savas sievas, varbūt nošaujas, jā, bet nekad nebrauc tramvajā piemīztās (labākajā gadījumā) biksēs, apkrāvušies ar Maxima maisiņiem. Manās iedomās alkoholiķis varēja būt glamūrīgs. Tāpēc savādi, ka, no otras puses, es tomēr bažījos satikt AA vienus vienīgus bomžus. 


Bailēs no šī un vēl viena populāra mīta – ka AA ir sekta, došanos uz pirmo sapulci rūpīgi plānoju kādus gadus divus. Uzmanīgi izvēlējos sapulces vietu. Par piemērotāko toreiz atzinu sapulci, kura atradās vistuvāk Prezidenta pilij. Cerēju, ka tā būs vieta, kur pulcējas augstākā AA sabiedrība – vīrieši uzvalkos un steidzīgas biznesa lēdijas. Domāju, ka mēs tur būsim tāda veiksmīgo alkoholiķu kliķe, kas vēlīgi iesmies par lētticīgākiem ļautiņiem, kuri pulcējas baznīcu pagrabos un nekautrēdamies, publiski lūdz Dieviņa palīdzību.  Vai manas ekspektācijas piepildījās – to varat noskaidrot paši, atkārtojot elitārākās sapulces meklēšanas eksperimentu šeit. Atklāšu tikai to, ka brīdī, kad beidzot patiešām nonācu savā pirmajā AA sapulcē, man bija pilnīgi vienalga, kas mugurā pārējiem biedriem. Man svarīgi bija vienīgi tas, ka viņi pieņēma mani kā savējo.


AA ir sekta


Mans pirmais nopietnais mēģinājums palikt skaidrā bija ar narkologa palīdzību. Narkologs bija pirmais cilvēks, kuram es, būdama skaidrā prātā, atzinu, ka ļoti daudz dzeru. Man drebēja balss un svīda plaukstas, kad izstāstīju (gandrīz) visu taisnību par savas dzeršanas apmēriem. Un uz kādu laiku tas nostrādāja, es biju skaidrā, taču man trūka padoma, kā bez apreibināšanās tikt galā ar visādām dzīves situācijām, kuras mani baidīja. Ieminējos narkologam, ka varbūt man noderētu AA sapulces, sarunas ar man līdzīgajiem. Diemžēl viņš iedrošināšanas vietā uzturēja spēkā mītus, ka AA ir kaut kas līdzīgs sektai un ka sapulcēs sastopamas vienīgi sabiedrības padibenes. 


“Ko Jūs – tāda inteliģenta sieviete – tur darīsiet?” viņš retoriski jautāja. Es piekritu, ka tas nav mans līmenis. Pēc neilga laika neizbēgami atsāku dzert. 


Kad nonācu AA, atklāju, ka AA nav nekādas saistības ar reliģiskām organizācijām. Sapulces mēdz notikt reliģisku organizāciju telpās, bet tikai tāpēc, ka reliģiskās organizācijas piedāvā AA grupām nomāt telpas par draudzīgām cenām vai ziedojumiem. AA nav vadoņa kulta, ziedojumi ir brīvprātīgi un to apmērs netiek kontrolēts, AA man neuzspiež nevienu dogmu. AA programmas sāls patiešām ir Augstākais Spēks, taču tas ir Augstākais Spēks, kā es Viņu saprotu.


AA sapulcēs visi raud un žēlojas


Pie šī mīta es vainoju Holivudu. Pavērojiet paši! Filmās AA sapulces ataino pēc viena scenārija. Visi sēž aplī, kāds no dalībniekiem, nodūris acis, gaudulīgā balsī stāsta, kā dzērumā ar automašīnu notriecis bērnu (vai tamlīdzīgu šaušalīgu stāstu), tad izplūst asarās, bet sapulces vadītājs nez kāpēc atļaujas komentēt (“Malacis, Džonij!”) un pat “izsaukt” nākošo runātāju, kurš parasti ir dumpinieks un, kā izskatās, atrodas sapulcē pret paša gribu. 

Es neesmu bijusi nevienā tādā AA sapulcē ne Latvijā, ne ārzemēs. 


Taisnība, ka ir nopietnākas sapulces un ir tādas, kad smejamies līdz asarām, jo kādam no runātājiem situsi zvaigžņu stunda un pār lūpām nāk gatavais stendaps. Gadās, protams, arī asaras. Tas ir cilvēcīgi. Taču tas nav kā filmās, tas ir pa īstam.


Un ja nu retu reizi pilnmēnesī AA sapulce metamorfizējas par Holivudas parodiju, tad tas tikai tāpēc, ka mīts ir jāuztur, mīts ir laba reklāma.

Debora

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.


Comments


Commenting on this post isn't available anymore. Contact the site owner for more info.
bottom of page