Augstākais Spēks deva man iespēju ieraudzīto to, ko iepriekš neredzēju, – bez godīguma darba lietās dvēseles miers man nav iespējams.
Kad uzsāku skaidrības ceļu, naudas jautājumi, darba jautājumi bija otrajā plānā. Daudz apmeklēju sapulces, daudz domāju par norisēm savā jaunajā dzīvesveidā. Atceros, ka sapulcēs arī pildīju Septīto tradīciju, par ziedojumu apjomu laikam īpaši nedomāju.
Mana darba dzīve bija būvēta uz lietojoša alkoholiķa priekšstatiem par labāko naudas pelnīšanas veidu, kurš divos vārdos skanēja tā – pēc iespējas mazāk kustības (darba), pēc iespējas vairāk naudas. Lietojošajā laikā sev neuzdevu jautājumu par kādu kvalifikācijas pilnveidi, neuzdevu jautājumu par ilgtermiņa karjeru. Kad uzsākās skaidrības ceļš, ilgu laiku darba jautājumos bija domāšanas un rīcības inerce no lietošanas laikiem. Pateicoties darbam ar mūsu Divpadsmit soļu atveseļošanās programmu, manā skaidrības ceļā sirdsapziņa sāka izlikt “sarkanos karodziņus”. Pēkšņi lietas, kas kādreiz likās pilnīgi normālas, šķita nepieņemamas. Es sāku lielu pārdomu procesu, kas ir godīga rīcība darba un naudas lietās. Sākumā bija bailes, jo apziņā bija iesēdusies sabiedrībā kultivēta doma: ja strādāšu saskaņā ar savu sirdsapziņu, t. i. godīgi, tad būšu nabags. Runāju ar sponsoru par šo tēmu, un viņš akcentēja domu, ka skaidrībā, ja es gribu justies labi, nav citas iespējas, kā darba lietās rīkoties pilnīgi godīgi. Minētās atziņas iedzīvināšana manā skaidrībā prasīja vairākus gadus, jo sponsora teiktais bija pretējs tam, kā es biju dzīvojis lielu daļu savas apzinātās darba dzīves. Tā nu Augstākais Spēks deva man iespēju ieraudzīto to, ko iepriekš neredzēju, – bez godīguma darba lietās dvēseles miers man nav iespējams.
Caur sāpīgām pieredzēm esmu skaidrībā nonācis pie citām atziņām, pēkšņi Augstākais Spēks man parādīja, ka vecās, lietojošā laika domas neder. Piemēram, nodarbošanās veids, kas vakar man atnesa pietiekamus ienākumus, šodien tāds var nebūt. Un man tas ir jāpieņem un attiecīgi jārīkojas. Tas nenotika pats no sevis, tas ir rezultāts darbam ar programmu, garām sarunām ar sponsoru.
Skaidrības laikā materiālā nedrošība bija bieža parādība, sadraudzībā ienācu, kā agnostiķis/ateists, ilgu laiku domāju, ka es kontrolēju savus ienākumus. Taču sapulcēs dzirdētā biedru pieredze man deva iespēju sākt domāt par darba jomas un ienākumu uzticēšanu Augstākajam Spēkam. Protams, ejot uz darbu un strādājot. Arī šī doma pie manis atnāca pēc daudziem skaidrības gadiem. Tagad manī ir stingri nostiprinājusies atziņa, ka arī darba jomā es pārāk daudz nekontrolēju, lai gan pirmos 10 skaidrības gadus es domāju citādāk.
Kāds AA biedrs, atbildot uz manu jautājumu par finansiālo drošību, salīdzināja to ar paisumu un bēgumu – naudas ir te vairāk, te mazāk. Tā arī man ir bijis manā skaidrībā. Materiālā nedrošība man ir bailes, kas samazinājās, ar tām strādājot.
Ļoti dažādi manī kā alkoholiķī, kurš atveseļojas, atbalsojās lielās finanšu krīzes. 2008. gadā, kad man bija trīs skaidrības gadi, tiešām pārņēma zināmas bailes, neziņa, taču 2019. gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, manī vairs nebija tik lielu baiļu par materiālo drošību. Jā, bija nestabilitāte, taču nebija lielu baiļu. Iespējams, ka skaidrībā noietais atveseļošanās ceļš deva savus augļus, pandēmijas laikā arī gāju uz attālinātajām sapulcēm katru dienu. Pieļauju, ka tas arī stipri mainīja veidu, kā uz to visu skatos.
Septītā tradīcija man vienmēr ir bijis dzīvs un neatrisināts jautājums. Skaidrībā sev šajā sakarā esmu uzdevis šādus jautājumus: vai man jāziedo tik, cik vidēji grupā ziedo viens biedrs, vai ziedot vairāk, vai tā ir mana daļa saskaitīt grupas ziedojumus un aprēķināt, cik viens cilvēks vidēji ir ziedojis, vai AA garā varētu būt runāt ar grupas biedriem par konkrētu ziedojuma apmēru? Sev tagad esmu pieņēmis – ja gribu atnākt uz sapulci, kas notiek siltās, omulīgās telpās, lai ir pieejama kafija, tēja, konfektes, literatūra, lai no mana ziedojuma kaut kas aizietu lielā AA vajadzībām, tad ar ziedojuma summu, kas vakar bija adekvāta, šodien ir par maz vajadzību segšanai. Pagājušajā gadā inflācijas līmenis bija 22%, un tas attiecas arī uz grupas izdevumiem un lielās AA struktūras izdevumiem, tādēļ es nesen pārvērtēju sava ziedojuma apjomu palielināšanas virzienā. Tagad mans ziedojuma apmērs ir saskaņā ar manu sirdsapziņu un sajūtu, cik ir adekvāts ziedojums jebkurai grupai, kurā atnāku uz sapulci.
Nesen biju kādas grupas sirdsapziņas sapulcē, kur runa negaidot pievērsās Septītajai tradīcijai grupā. Sirdsapziņas sapulce pārvērtās par karstu diskusijas vietu, taču, kā tagad saprotu, acīmredzot Septītās tradīcijas jautājums nav bijis pārrunāts grupā, tādēļ valdīja tādas emocijas. Nākamajā grupas sirdsapziņas sapulcē runāsim par to atkal. Es tagad saprotu, ka mūsu skaistās grāmatas un bukleti, jaukās sapulču telpas, lielie un mazie AA pasākumi ir iespējami tādēļ, ka mūsu biedri pilda Septīto tradīciju.
Monvīds,
pateicoties AA un manam Augstākajam Spēkam, kā es viņu saprotu, skaidrā 17 gadus 3 mēnešus un 21 dienu
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.
Comments