Visu vai neko

Vai es tiešām esmu gatava atteikties no vecās domāšanas un iet uz visu banku?

Puspasākumi mums nedeva puspanākumus. Puspasākumi mums nedeva pilnīgi neko. Tā vēsta Lielā grāmata (“Anonīmie alkoholiķi”, 49. lpp.). Vai es šim vēstījumam uzreiz noticēju? Protams, nē. Alkoholiķis nekam netic, kamēr nav pārbaudījis pats uz savas ādas. 

Biju izpētījusi Latvijas AA mājas lapu jau gadus divus, pirms atnācu uz savu pirmo AA sapulci. Tātad es gribēju palīdzību, es jau apzinājos, ka man vajag palīdzību.  Tolaik lapas centrā bija norasojuša loga attēls ar tekstu: “Ja Tu vēlies dzert, tā ir Tava izvēle, bet ja vēlies pārstāt dzert, iespējams mēs varam Tev palīdzēt.” Taču es negribēju pārtraukt dzert pavisam! Tāda doma mani šausmināja. Es negribēju perfektu palīdzību – pārstāt dzert. Gribēju tikai iemācīties nepārdzerties. Tāpēc atmetu domu par AA un turpināju pati savus puspasākumus.

Kā jau visi alkoholiķi, es izmēģināju visvisādus puspasākumus, kā ierobežot savu dzeršanu. Piemēram, nopirku Rīgā pudeli laba vīna un, atbraukusi mājās, pusi izlēju izlietnē. Domāju, ka tādējādi man izdosies nepiedzerties. Kad pirmā puspudeles glāze tuvojās beigām, es lēcu mašīnā un devos uz vietējo veikalu pēc divām pilnām pudelēm sūdīga vīna (jo manā miestā labu vīnu nopirkt nevarēja). Protams, piedzēros. Tātad puspasākums – dzert puspudeli vīna, nevis atteikties no alkohola vispār – man nedeva pilnīgi neko. 

Vēl vienu puspasākumu iedvesmoja kādā žurnālā izlasītais par alkohola devām, kādas nedēļā pieļaujamas vīriešiem un kādas – sievietēm. Atceros, ka ieteikumu par sievietes devu atmetu uzreiz; tas bija pārāk smieklīgs tilpums. Nolēmu, ka turpmāk (no nākošās nedēļas, protams) pieturēšos pie vīriešiem ieteicamās nedēļas devas. To es patērēju nākošās nedēļas pirmajā dienā. Nu, nav jau obligāti sadalīt to devu uz visu nedēļu, var vienā dienā izraut – tā es spriedu. Nākošajā rītā man vajadzēja uzlāpīties un apņemšanās pieturēties pie nedēļas normas veiksmīgi aizmirsās. Tā šis puspasākums no sērijas “Ārsti rekomendē” atkal man nedeva neko.

Kad beidzot atnācu uz AA, es bija cietusi pilnīgu sakāvi un guvusi pārliecinošu pieredzi pati uz savas ādas, ka dzert ierobežoti – tas nav domāts man. Tātad bija noticis astotais pasaules brīnums – es biju mainījusi domas! Tagad ticēju, ka man ir tikai viens risinājums, t.i., iet uz visu banku un nepacelt pirmo glāzīti. Taču es nezināju, kā to izdarīt, tāpēc biju gatava perfektai palīdzībai, ko piedāvā AA.

Bet tad izrādījās, ka ar to nekas nebeidzas! (Jaunpienācējiem iesaku tālāk nelasīt.) Izrādījās, ka, lai ilgstoši paliktu skaidrā – arī emocionāli skaidrā, man jāatsakās no puspasākumiem visās dzīves jomās, ne tikai attiecībā uz alkoholu. 

Trešais solis prasa, lai pieņemu lēmumu – uzticēt savu gribu un savu dzīvi Dievam, kā es Viņu saprotu. Visu savu gribu un visu savu dzīvi. Kā praktiski notiek gribas un dzīves nodošana Dievam? Darot turpmākos soļus – centīgi, bez puspasākumiem. “Pēc tam [pēc Trešā soļa lēmuma pieņemšanas] mēs uzsākām enerģisku praktisku darbošanos, sākot ar mūsu “personiskās mājas” tīrīšanu (..). Kaut arī mūsu lēmums [par gribas un dzīves uzticēšanu Dievam] bija ļoti nozīmīgs un izšķirošs, tam nebūtu ilgstoša efekta, ja tam nesekotu spraiga piepūle stāties pretī visam, kas mums traucēja dzīvot un no tā atbrīvoties.” (“Anonīmie alkoholiķi”, 54. lpp.)

Grāmatā “Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas” (63. lpp.) rakstīts, ka Sestais solis atšķir vīrus no zēniem. Sestais solis atšķir arī sievietes no meitenēm. Sestais solis skan šādi: “Bijām pilnīgi gatavi, lai Dievs noņemtu visas šīs rakstura vainas.” T.i., rakstura vainas, kuras esam atklājuši Ceturtā soļa inventarizācijā. Citiem vārdiem sakot, man jāturpina meklēt un atklāt, kur vēl es esmu kļūdījusies, un jāmaina savas domas atkal un atkal. Nepietiek, ka esmu mainījusi domas attiecībā uz dzeršanu.

Bet vai es tiešām esmu gatava atteikties no vecās domāšanas un iet uz visu banku?

Vai apmēram šāda domu gaita nav piemeklējusi arī tevi?

“Negodīgums, protams, ir slikta lieta, lai tik ņem nost. Bet kā ar nelielu mānīšanos? Vai teiksim – noklusēšanu? To taču var atstāt, ne? Redziet, biznesā bez tā nevar iztikt. Tad jau man būs bankrots, ja es būšu godīgs caur un cauri. Tad taču citi mani apčakarēs! Nē, biznesā pilnīgs godīgums neder. Garīgajā pasaulē tas ir skaisti, bet man taču jāizdzīvo materiālajā pasaulē!”

“Sievietei jābūt nedaudz viltīgai, tādai – ar noslēpumiņu. Nu nevar attiecībās būt kā atvērta grāmata! Tāda sieviete vīrietim nav interesanta. Vajag drusku pakacināt, uzkurināt greizsirdības liesmiņu. Divpadsmit soļi ir laba lieta, taču vajag ar prātu. Neesmu jau svētā!”

“Visu iekāri noņemt?! Jūs ko?”

Un tā mēs (es) daudzās dzīves jomās paliekam pie puspasākumiem, kas mums nedod pilnīgi neko. Jo vienīgā palīdzība, kas ir pieejama, ir perfekta palīdzība.* 

Debora

* Šo domu aizguvu no AA spīkera Sendija B. (Sandy B.) Viņa ieraksti pieejami Spotify, YouTube u.c.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.