Aizspriedumi par AA – no baltajiem halātiem līdz “Svētā vakarēdiena” gleznai

Kādi aizspriedumi par AA mums bija pirms atnākšanas uz sadraudzību? Un kā tie mainījās? Latvijas AA biedri atbild anonīmā aptaujā.

“Domāju, ka būs pensionāru saiets, bet izrādījās – dzīve sākas no jauna”, tā vienā teikumā varētu rezumēt, ko daudzi atklāja, ienākot Anonīmo alkoholiķu sadraudzībā.

Kad žurnāla “Vīnoga” redkolēģija veica aptauju par aizspriedumiem – kādi tie bija pirms pirmās sapulces un kā mainījās pēc tam – saņēmām vairāk nekā 50 atklātas, godīgas un ļoti cilvēcīgas atbildes.

Šo aizspriedumu krāvumu nosacīti sadalījām trīs grupās:

• No aizspriedumiem brīvie;

• Aizspriedumi par to, kas apmeklē AA;

• Aizspriedumi par pašu AA un kas tur notiek.

No aizspriedumiem brīvie – vai tādi tiešām bija?

Jā! Un pat diezgan daudz! Lūk, atbildes:

“Man nebija aizspriedumu, jo biju redzējis filmās, ka viens stāsta, pārējie klausās un tad visi pasaka “paldies”. Man nebija skaidrs, kā tas darbojas, tāpēc neko konkrētu negaidīju.”

“Vienkārši, meklējot palīdzību, ieteica AA. Izpētīju internetā, sāku apmeklēt sapulces online, pēc tam jau klātienē.”

“Nekādu aizspriedumu nebija – tikai bailes, kā atzīšos, ka esmu alkoholiķe. Domāju tikai par sevi, pat neiedomājos, ka citi bijuši tādā pašā situācijā.”

“Man ļoti patīk. Esmu apmierināta.”

Visīsākās, bet ļoti daudz izsakošās atbildes skan:

“Ko lika, to darīju.”

“Pēdējā cerība.”

Kas tie AA sapulču cilvēki?

Tagad sākas jautrā daļa – iedomātie sapulces tēli un “biedējošās” vīzijas.

“Manās iedomās sapulcē bija garš galds ar panīkušiem cilvēkiem un galda galā stāv daktere baltā halātā un lasa lekciju.”

“Domāju, ka tur būs tikai veči 50+, kas guļ grāvī, bezpajumtnieki, bez darba un ģimenes.”

“Biju iedomājies, ka visi būs padzīvojuši, nodzērušies džeki. Pārsteigums – nāk daudz sievietes, aktīvi cilvēki, gan jauni, gan ne tik jauni!”

“Ka AA sapulces apmeklē uz ielas redzamie alkoholiķi. Tomēr jau pirmajā sapulcē redzēju – adekvāti, gudri un iedvesmojoši cilvēki.”

Vēl kāds dalījās ar nopietnu un ļoti cilvēcīgu bažu:

“Uz pirmo sapulci gāju 2007. gadā. Iepriekšējais priekšstats bija no “Simpsoniem” – jocīgi cilvēki sēž aplī, saka ko pazemojošu, pārējie aplaudē. Pirmajā sapulcē redzēju gleznu “Svētais vakarēdiens” un dzirdēju bieži pieminam Dievu. Nodomāju – sekta! Baidījos, ka man izkrāps naudu vai liks pārrakstīt māju. Bet vēlējos dzīvot – paliku. Vēlāk sapratu: ne naudu prasa, ne sektanti. Tik pozitīvi cilvēki, kuriem gribēju līdzināties.”

Bet kas īsti ir tas AA?

Daudzi atzina: sākumā tas viss šķita kā reliģiska organizācija, kontroles mehānisms vai pat represīva terapija.

“Bija domas, ka AA ir sekta sakarā ar kristietības un Dieva pieminēšanu. Bet pirmajā pārtraukumā biedri smēķēja un lamājās. Sektanti taču tā nedara!”

“Bija doma, ka AA ir līderis, bet sapulces vada biedri rotējot. Grupas ar līderiem iznīkst.”

“Man šķita, ka mani kontrolēs – vai eju uz sapulcēm, vai ne. Ka būs spiediens dalīties ar telefona numuru, pirkt grāmatas. Ka nosodīs, ja atkal noraušos uz dzeršanu.”

“Ka AA visi nāk skaidrā un lielās, cik ilgi. Bet man pat viena diena nav, ar ko palielīties.”

“Domāju, ka būs jāpieņem Dievs. Bet izrādījās – vienkārši jāuzticas Spēkam, kas mani pārsniedz. Tā  var būt arī vēlēšanās dzīvot, ne tikai Dievs.”

“Pēc pirmās sastapšanās ar AA biju aizdomu pilna – gāju, lai viņus atmaskotu! Man nebija mērķa nedzert. Tā mana skaidrība iesākās “nejauši”. Tagad AA sadraudzība man stāv pāri visām reliģijām. Tas ir pilnīgi neitrāls, pat mistisks spēks.”

Un vēl kāds viedoklis:

“Vārds “sponsors” – latviešu valodā ļoti neveiksmīgs tulkojums.”

Secinājums? Aizspriedumi kūst kā ledus zem saules.

Mēs katrs ienākam AA ar savu pieredzi – dažkārt caur smagu izmisumu, reizēm skeptiski, citreiz caur mēģinājumu “izkost sistēmu” un pierādīt, ka “tas jau nestrādā”. Tomēr gandrīz visi no mums ātri saprot, ka sadraudzība nav lekcija pie balti klāta galda, nav pensionāru čupiņa, nav sekta, un nav arī burvju nūjiņa, bet gan vieta, kur spēks rodas kopā.

Kā kāds skaisti pateica:

“Tas viss liek man justies labāk un palīdz šajā reizēm ne tik vieglajā, manā Skaidrības ceļā.”

Paldies visiem, kas dalījās. Aizspriedumi bija, ir un būs, bet svarīgāk ir tas, kas seko pēc tam – piederība un iespēja dzīvot citādi.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.