Alkoholisms nešķiro

AA literatūra par LGBTQ+ cilvēkiem nerunā par ideoloģiju vai politiku – tā runā par piederību. Par cilvēkiem, kuri ilgi jutušies izolēti, bet AA atraduši kopienu, kur galvenais nav tas, ar ko nodarbojies vai kā sevi identificē, bet gan tas, ka mēs vairs neesam vieni savā atkarībā. Kā rakstīts AA bukletā “LGBTQ Alcoholics in A.A.”: “Tas, kas mūs vieno, ir brīvība no alkohola.” Šajā vienā teikumā ir visa AA būtība – kopīga cilvēcība pāri atšķirībām.

LGBTQ+ cilvēki bieži piedzīvo kaunu, nepieņemšanu vai dubultu vientulību – gan sabiedrībā, gan dažkārt arī paši sevī. Rakstīt par šo tēmu “Vīnogā” ir svarīgi nevis politikas, bet piederības dēļ. AA vienmēr ir balstījusies idejā, ka nevienam alkoholiķim nav jāpaliek vienam. Jo vairāk cilvēku spēj atpazīt sevi AA vēstī, jo lielāka iespēja, ka viņi atradīs ceļu uz skaidrību. Un tieši tas ir mūsu galvenais mērķis – palīdzēt alkoholiķim, kurš vēl cieš.

Ja kāds cilvēks baidās ienākt sapulcē tāpēc, ka jūtas neiederīgs, ir svarīgi atgādināt: AA ir vieta ikvienam, kurš vēlas pārtraukt dzert. Lasot šī numura rakstus, atpazīstu autoru sajūtas kā savējās, kaut arī nepiederu šai kopienai.

Šī numura tēma ir LGBTQI+ kopiena AA. Speciāli “Vīnogai” tika iesūtīti vairāki raksti no ārzemēm, kurus iztulkojām un publicējam šajā numurā.

Fernando no Portugāles apraksta, kā pieņēma sevi tādu, kāds ir, un kādi bija izaicinājumi, kad nolēma vīriešu vietā sponsorēt sievietes: “Man bija jāiemācās iepazīt sevi, apzināties savas robežas un būt godīgam”. Lasi rakstā “Sava telpa”.

Regīna AA konferencē pirmo reizi nonāca LGBTQ sapulcē: “Pēc šīs sapulces jutos dziļi aizkustināta. It kā būtu noticis kaut kas tik svarīgs, ko nav iespējams aptvert ar prātu – to var tikai sajust ar sirdi.” Lasi par Regīnas pieredzi rakstā “Garīgā atbrīvošanās”. (На русском статя ЗДЕСЬ)

Pateicoties AA programmai, Džīna spēja pieņemt sevi un iepazina brīvību – gan no alkohola, gan no kauna par savu identitāti. “Kad 13 gadu vecumā sāku dzert, man tas uzreiz iepatikās, jo līdz ar alkoholu pazuda manas galvenās jūtas: bailes, kauns, skumjas, savas nevērtības sajūta.” Vairāk lasi Džīnas rakstā “Brīvība būt par sevi”. (На русском статя ЗДЕСЬ)

Rakstā “Melis” autors D. runā par iekšējo disonansi: “Šis konflikts starp manu iekšējo pasauli, manām ilūzijām un realitāti kļuva arvien lielāks un skarbāks. Dažreiz šī atšķirība bija tik nepanesama, ka palīdzēt man varēja tikai daudz alkohola, kas ļāva nebūt kontaktā ar reālo pasauli.” (На русском статя ЗДЕСЬ)

Atveseļošanās ir neatkarīga no apstākļiem – to pierāda Karls M. savā pieredzes stāstā “Būt gejam Anonīmajos alkoholiķos”. Kā pieņemt Augstāko Spēku, ja pastāv aizspriedums, ka Dievs nemīl un soda homoseksuāļus? Par to vairāk lasi Maika P. rakstā “LGBTQ: Kā es kļuvu par AA biedru”  (На русском статя ЗДЕСЬ)

Mēs, alkoholiķi, ļoti labi zinām, ko nozīmē tikt nosodītiem un atstumtiem. Tieši tāpēc mums ir īpaši svarīgi apzināti izvēlēties pieņemšanu. Šis numurs palīdz mums ieraudzīt sevi ikvienā cilvēkā, kas cieš no alkoholisma, un saskatīt, ka AA programma darbojas un mums visiem ir Augstākais Spēks. 

Redakcijas vārdā – Elvita