Aizvainojuma nasta

Kādam gudram cilvēkam pajautāja, kā viņam izdodas nekad neaizvainoties. Viņš iedeva pretī maisu ar kartupeļiem un teica: “Katru reizi, kad jūti aizvainojumu, paņem vienu kartupeli un ieliec savā somā.”

Šādu pasaku mēs nesen lasījām valodas kursos. Diez vai man jāpārstāsta, kā beidzās pasaka. Katrs alkoholiķis jau iztēlojās pilnu somu ar kartupeļiem, ko mēs staipām pa dzīvi, kad aizvainojumu kļūst tik daudz, ka kļūst grūti elpot. Pirms AA programma ieņēma lielu vietu manā dzīvē, es nemaz neredzēju, cik patiesībā daudz manī ir aizvainojumu, un kādu reālu ļaunumu tie man nodara. Novembra “Vīnogas” numurs pilnībā veltīts mūsu aizvainojumiem. 

“Iesākumā tie bija regulāri, tomēr atsevišķi gadījumi, kad mans mīļotais izdarīja kaut ko tādu, kas manī izsauca mežonīgu, pilnīgi nevadāmu un trakoti sāpīgu aizvainojumu. Bija ļoti, ļoti slikti. Es jutos kā saindēta.” Alkoholiķe Maija dalās pieredzē par to, kā Dievs viņu pilnībā atbrīvoja no neizturamiem aizvainojumiem. Par to rakstā “Vai man to vajag” (на русском ЗДЕСЬ).

“Jo ilgāk turos pie uzskata, ka Jānis ir nelietis, bet es – viņa rīcības upuris, jo sliktāk man iet. Jā, uz brīdi man izdodas Jāni pārmācīt. Bet mani triumfa brīži ir īsi.” Alkoholiķis Andris rakstā “Kas aizskarts” dalās, kāpēc šis tomēr nav stāsts par Jāni, bet par viņu pašu. Un kāpēc trešā sleja aizvainojumu inventarizācijā ir tik svarīga (на русском ЗДЕСЬ).  

Aizvainojums visbiežāk dzīvo tur, kur esam visvairāk mīlējuši un visvairāk cietuši – ģimenē un tuvās attiecībās. Aizvainojums arī neapstājas pie AA durvīm. Šādus secinājumus mēs izdarījām, izanalizējot “Vīnogas” lasītāju atbildes uz mūsu izveidoto aptauju par pieredzi ar aizvainojumiem. Pie kādiem vēl interesantiem secinājumiem mēs nonācām – lasiet rakstā “Aizvainojums – ienaidnieks Nr. 1”.

Pusaudžu gados Toms negribēja nākt mājās. Jo vajadzēja sēdēt un klausīties mātes alkoholiķes aizvainojumu sarakstu. Viņš domāja, ka nekad nekļūs par alkoholiķi un ka viņam nekad nebūs tik daudz aizvainojumu. Taču viņš kļūdījās. Toma L. stāstu lasiet rakstā “Aizvainojumu mantojums”.

Aizvainojums var būt ne tikai uz cilvēku, bet arī uz principu vai institūciju. Policija, nodokļu piedzinēji, satiksmes regulētāji, robežsargi, tiesas, apdrošināšanas kompānijas, atļauju un licenču izsniedzēji, bankas un monetārā sistēma, valdība un politiskās organizācijas, nemaz nerunājot par lielo farmāciju un militāri rūpniecisko kompleksu. Niks L. rakstā “Dumpinieks bez nojausmas” stāsta par to, kā viņam traucēja dzīvot aizvainojums uz institūcijām un principiem. 

Kādā septembra pēcpusdienā trīs anonīmie alkoholiķi satikās pie tējas tases, lai aprunātos par attiecību un seksa inventarizāciju jeb Ceturtā soļa inventarizācijas trešo sadaļu. Kas no tā sanāca – lasiet rakstā “Seksuālo attiecību inventarizācija – diskusija”. 

Lai mierīgs prāts, lasot novembra “Vīnogu”! 

Redakcijas vārdā – Dmitrijs