top of page

Ar Lielo grāmatu kabatā

Te nu viņa bija, iestrēgusi putenī, ieslēgusies un raudādama lidostas tualetē, kamēr citi pasažieri jautri dzēra lidostas bārā…


Es biju ieslēgusies Čikāgas lidostas tualetes kabīnītē. Es raudāju. Ārā plosījās sniega vētra, un visi lidojumi bija atcelti. Jutu dziļas šaubas, bailes un nedrošību. Man bija nepieciešams atvieglojums un aizbēgšana. Ko es te daru? Kā izturēšu? Es gribu mājās!


Šīs un daudzas citas domas šaudījās manā prātā, tomēr pati spēcīgākā doma bija: “Negribu dzert.” Un šī doma bija brīnums. Biju svaigi četrus mēnešus skaidrā, un Čikāgas lidosta bija liels angārs ar bāriem un cilvēkiem, kuri tajos dzēra, lai pārdzīvotu ziemas laikapstākļu izaicinājumu un atslēgtos no visa notiekošā.


No atvērtajiem lidostas bāriem skanēja smiekli un gaušanās. Sēdēšana uz bāra krēsla, dzeršana un sūdzēšanās par cilvēkiem, vietām un lietām, ik pa laikam izplūstot nekontrolētos vai arī samākslotos smieklos, glābšanās dzeršanā no dzīves neērtībām – tas viss daudzus gadus bija mana dzeršanas stāsta daļa. Tomēr šodien es biju ieslēgusies tualetē, sēdēju uz poda un viss, ko spēju darīt, bija – turēties pie savas Lielās grāmatas un raudāt.


Es, visticamāk, atvēru Lielo grāmatu un izlasīju kaut ko no tās, precīzi neatceros. Toties ļoti skaidri atceros fizisko sajūtu, kā turēju grāmatu rokās, kamēr apjukusi tur sēdēju, pieaugot panikai, ka varbūt noraušos. Un tomēr kaut kur dziļi manī bija spēcīga vēlme nepacelt pirmo glāzīti, un tas, ka tā bija spēcīgāka par manu vēlmi iedzert, bija brīnums.


Biju devusies šajā ceļojumā, bruņojusies ar labiem nolūkiem. Ceļojums bija daļa no mana jaunā darba ar apmaksātām apmācībām, un man bija nepieciešams gan šis darbs, gan nauda. Biju piekritusi darba piedāvājumam aiz izmisuma un nestāstīju par to savai sponsorei līdz brīdim, kad man bija jādodas jauno darbinieku apmācību braucienā. Atceros, kā mana sponsore mierīgi uz mani paskatījās un jautāja, kur šīs apmācības notiks. Kad atbildēju, ka Ņūorleānā, šķita, ka klusuma brīdis, pirms viņa ierunājās, vilkās mūžīgi. Joprojām skaidri dzirdu sponsores balsi un atceros viņas acis, lūkojoties manējās, viņai mierīgi sakot: “Paņem savu Lielo grāmatu un biedru telefonu numurus, nepacel pirmo glāzīti, neskatoties ne uz ko, un ar tevi viss būs kārtībā.”


Darīju, ko viņa man lika, un tas nostrādāja. Esmu pārliecināta, ka tajā ceļojumā es praktizēju arī citas lietas un izmantoju arī citus AA instrumentus. Esmu pārliecināta, ka lūdzos, apzināti un neapzināti atsaucu atmiņā lozungus un vienkāršos, viedos izteicienus, kurus biju atkal un atkal dzirdējusi sapulcēs. It īpaši: “Nepacel pirmo glāzīti, neskatoties ne uz ko.” Tomēr tā bija konkrētā Lielās grāmatas forma manās rokās, kas man nostrādāja. Man izdevās palikt skaidrā lidmašīnā, kamēr pasažieris līdzās – man iedalītais ceļojuma un istabas biedrs – pasūtīja vienu mazo alkohola pudelīti pēc otras. Tā bija kabatā sataustītā Lielā grāmata, kas mani vadīja nedzert neko uzņēmuma pusdienās, kad tika atnesta liela paplāte ar visiem pasūtītajiem dzērieniem vienkopus un es nebiju pārliecināta, kurš no tiem ir mana ingvera limonāde, tāpēc nepaņēmu nevienu glāzi. Tā bija Lielā grāmata, ko atkal turēju rokās un raudāju viesnīcas numuriņā pēc tam, kad vēlu naktī visi citi bija devušies ballēties tālāk un izstaigāt Burbona ielu, un es zināju, ka man tur iet nav droši.


Man bija līdzi saraksts ar biedru tālruņa numuriem, taču trijās dienās Ņūorleānā es nedz veicu kādu zvanu uz mājām (tas bija laikmets, kad mobilie tālruņi vēl neeksistēja), nedz arī aizgāju uz kādu sapulci. Toreiz mana programma bija kabatas formāta Lielā grāmata.


Pārdomājot šo visu 28 gadus vēlāk, saprotu, ka savas skaidrības pirmajos četros mēnešos es katru dienu biju gājusi uz vienu, divām, dažreiz trim sapulcēm, jo biju pazaudējusi visu un man nebija citur, kur iet.


Tagad es redzu, ka rezultātā atrados saiknē ar AA, pat fiziski neesot klāt.


Ka tajās trīs dienās Lielā grāmata bija mana taustāmā saikne ar visiem un visu AA programmā, un skaidro alkoholiķu kopienas spēks bija ar mani. Šorīt lasot, jā, tieši to pašu Lielo grāmatu, pirmo reizi pamanīju vāku iekšpusē uzrakstu “pārnēsājams sējums mīkstos vākos” un pasmaidīju. Mana sponsore un citi biedri sapulcēs mēdza teikt: “Visas atbildes ir atrodamas Lielajā grāmatā.” Gadiem ilgi es domāju, ka viņi ir traki, tomēr esmu atkal un atkal pati pārliecinājusies, ka tā ir taisnība. Šodien lasu nodaļu “Darbībā” un zinu, ka man tā ir pati svarīgākā nodaļa gan tagad, gan arī toreiz, lai gan toreiz es to vēl nezināju. Apzinātība un pieņemšana ir bijušas manas skaidrības pastāvīgas dāvanas, taču mana galvenā atbildība ir rīkoties – veikt darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu skaidrību un dzīvotu dzīvi pēc dzīves noteikumiem.


Pēc atgriešanās mājās es nepaliku tajā darbā, taču pēc kāda laika mana karjera ievirzījās jaunā, veiksmīgā gultnē, kura man nekad pat sapņos nebūtu rādījusies. Joprojām esmu cieši saistīta ar AA, apmeklēju sapulces, runāju ar citiem alkoholiķiem, lasu Lielo grāmatu, lūdzos, meditēju un praktizēju Divpadsmit soļu principus visās savas dzīves jomās, cik vien labi to spēju. AA Apsolījumi man turpina piepildīties katru mīļu dienu. Savā skaidrajā dzīvē esmu daudz ceļojusi un visur, kur esmu bijusi, esmu izbaudījusi cilvēkus, vietas un lietas tādas, kādas tās ir. Man nekad vairs nav bijis jāieslēdzas tualetē, lai kaut ko izturētu. Un, kas ir vissvarīgāk, man nekad vairs nav bijis jādzer vai jālieto kādas citas apziņu izmainošas vielas, lai izdzīvotu vai aizbēgtu no realitātes.


Šodien, atveseļojoties, es esmu pilnvērtīga cilvēciska būtne, pilna ar dzīvesprieku, dzīvoju dzīvi pēc dzīves noteikumiem, cik vien labi to spēju, un mīlu to, pat kad tā ir grūta. Vairs neesmu tukša, bailīga, izmisusi čaula vai hameleons, kas pārņemts vienīgi ar izdzīvošanu. Vairs neesmu dzērāja. Esmu alkoholiķe, kas ceļo cauri dzīvei ar dvēseles mieru un ikdienas atveseļošanos kabatā.

Barbara K., Lindeboro, Ņūhempšīra


Copyright © The AA Grapevine, Inc. (Grapevine Online Exclusives). Reprinted with permission.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.


コメント


コメント機能がオフになっています。
bottom of page