top of page

Ceļojums uz čūsku midzeņa centru

Būdams pusgadu skaidrā, viņš devās uz Pasaules čempionātu hokejā. Tas nebija viegli.


Pirmā krīzes situācija


“Še, paturi aliņus, kamēr mēs tualetē,” Māris iespieda man rokās divus pilnus alus kausus un, nesagaidījis manu piekrišanu, devās uz labierīcību pusi. Tā es tur paliku stāvam ar diviem plastmasas kausiem rokās, no kuriem dvakoja svaigs izlejamais arēnas alus. Līdzīgi kā gadījumos, kad kāds agresīvs apdzēries tēvainis lētā bārā sola sadot visiem pa purnu, es par katru cenu cenšos izvairīties no acu kontakta, tāpat arī šoreiz es skatījos griestos, jo biju pārliecināts – ja ļaušu skatienam aizķerties uz dziru, kas tik bezatbildīgi atstāta manās rokās, alus pats ielīs mutē, un mana sešu mēnešu skaidrība ar to būs beigusies. Arēnas griestu pētniecības momentu pārtrauca draugi, kas bija atgriezušies no tualetes un bez jebkādas apjēgas par manu iekšējo pārdzīvojumu bezceremoniāli paņēma savus alus, un mēs devāmies iekšā Bratislavas sporta hallē baudīt Pasaules čempionāta hokeja spēli. No šīs lodes veiksmīgi biju izvairījies, tomēr priekšā bija vēl vesela nedēļa briesmu, kurā mans alkoholisms, sakrustojis pirkstus, cerēja uz manu norāvienu.

Lielā grāmata blakus apenēm un zeķēm


Mana skaidrība sākās novembrī. Es to nebiju plānojis sākt ne novembrī, nedz arī kādā citā konkrētā mēnesī, un tas, ka esmu skaidrā kopš 2018. gada 8. novembra, ir tīra apstākļu sakritība. Tāpat es neatceros, vai piekritu doties uz Pasaules čempionātu hokejā Bratislavā pirms vai pēc sava skaidrības sākumpunkta, bet, tuvojoties čempionāta sākumam, apjēdzu, ka tas būs kolosāls pārbaudījums un risks manai tikko ceptajai skaidrībai. Nedēļu garš ceļojums prom no mājas grupas un sponsora pilsētā, kura lepojas ar lētajām alus cenām, dzīvojot kopā ar cilvēkiem, kuri visi dzer, dodoties uz pasākumu, kur gandrīz visi tā fani dzer un alus tiek piedāvāts uz katra stūra – kāda velna pēc es piekritu kam tādam?


Tajā laikā sapulces apmeklēju četras piecas reizes nedēļā un, tuvojoties braucienam, aizvien regulārāk sapulcēs dalījos ar bažām par izredzēm no šī brauciena atgriezties neskartam (skaidrā). Toreiz saņēmu ļoti daudz atbalsta, vērtīgu padomu un iedrošinājumu no AA brāļiem un māsām, bet, neskatoties uz to, nopietni apsvēru domu atteikties no šī piedzīvojuma. Tomēr pēc sarunām ar sponsoru, nolēmu doties uz Slovākijas galvaspilsētu fanot par hokeju – pirmo reizi skaidrā.


Uzreiz pateikšu divas svarīgas lietas:


1) es izturēju un no šī pasākuma atgriezos nenorāvies;


2) nevienam neiesaku agrā skaidrībā doties uz līdzīgu pasākumu, jo vairākkārt šī brauciena laikā līdz norāvienam mani šķīra milimetri.


Aptuveni nedēļu pirms ceļojuma sākuma saņēmu sešu mēnešu skaidrības medaļu. Tā vēlāk nospēlēja izšķirošu lomu manā, kā es tagad uzskatu, lielākajā krīzes momentā. Sarunājām ar sponsoru sazvanīties katru dienu, atradu arī Bratislavas angliski runājošo AA grupu, ar kuru sazinājos un apsolīju piedalīties viņu sapulcē, kas bija otrajā vai trešajā dienā pēc manas ierašanās Bratislavā. Pakojoties ceļojumam, blakus apenēm un zeķēm iepakoju arī Lielo grāmatu, apbruņojos ar papildu telefona numuriem un, lai arī vēl aizvien nebiju līdz galam pārliecināts par savām spējām noturēties un atgriezties mājās skaidrā, biju gatavs doties ceļā.

Divas krīzes situācijas


Krīzes situāciju patiesībā bija krietni vairāk, jo iekšējā cīņa un sevis pierunāšana un atrunāšana notika visas nedēļas garumā, bet divas situācijas man atmiņā palikušas īpaši spilgti. Pirmo aprakstīju jau pašā raksta sākumā, tikai gribu uzsvērt, ka toreiz, stāvot ar tiem sasodītajiem aliņiem rokās, es tiešām biju pārbijies līdz kaulam. Epizode ar skatīšanos griestos nav kāds komiskam efektam piedomāts pārspīlējums, es tiešām baidījos uz alus glāzēm pat paskatīties, jo šķita, ka nespēšu sevi nokontrolēt. Ir tāds Netflix šausmu trilleris Bird Box, kur cilvēki, ieraugot kādas briesmīgas būtnes, nespēj apstādināt sevi no tūlītējas pašiznīcināšanās. Man šķiet, šīs filmas idejas autors ir viens no mūsējiem, kas bijis līdzīgā situācijā kā es ar aliņiem rokās. Tikai tūlītējas pašnāvības vietā mani potenciāli gaidīja ilgāka, bet ne mazāk traģiska pašiznīcība. Tagad tas ir komisks stāsts, ar ko šad tad dalos sapulcēs jautrības labad, bet toreiz bailes bija īstas.


Otra situācija notika pirms vienas no spēlēm, kad visa ceļotāju grupa, kopā seši cilvēki, devāmies pusdienās uz kādu lokālo krogu. To kā labu vietu, kur nobaudīt slovāku ēdienkarti, mums bija ieteikuši vietējie. Vieta tiešām bija jauka un omulīga, ar plašiem logiem un lieliem galdiem, kur ērti sasēdāmies visi seši letiņi un sākām pētīt piedāvājumu. Izrādās, šī vieta ražoja pati savu alu, kā arī pārdeva citus lokālus brūvējumus. Alum bija atvēlēta atsevišķa dzērienu karte, kurā teju ar dzejnieka vērību pret katru vārdu aprakstītas sešas vietējās alus šķirnes, papildinātas ar smeķīgām fotogrāfijām un ieteikumiem, ar kādu ēdienu kurš alus labāk sader. Nezinu kāpēc, bet arī es sāku lasīt šo alkoholisko poēziju. Krogs pildījās ar slovāku tradicionālo ēdienu smaržu, no blakus galdiem skanēja citu kompāniju alus kausu šķindoņa, gaisā virmoja laba atmosfēra, un mani draugi rūpīgi apsprieda, kurš vietējā brūvējuma apraksts viņus pārliecinājis visvairāk. Es neko neteicu, līdz apjēdzu, ka šis ir perfekts brīdis, lai norautos.


“Neviens man neko nepārmetīs,” es sev teicu. Biju taču devies uz hoķi, kārtējo čempi, kuru līdz tam biju apmeklējis reizes desmit un vienmēr kārtīgi kodis. Neviens taču neko nepārmetīs, jo kaut kāda mistiska iemesla dēļ pasaules čempī kost nedēļu no vietas un būt bezfilmā ir normāli. Neviens man nepārmetīs, ja noraušos šeit, un pat pie šī galda sēdošie nemēģinās mani atrunāt, drīzāk pat priecāsies un iedrošinās atsākt dzert, jo hoķī taču var, hoķī taču pienākas, hokejs taču bez alus ir daiļslidošana… Es sēdēju tur un plānoju, kā pasūtīšu savu alu un kā pēc tam sapulcēs dalīšos par savu norāvienu. “Visiem taču gadās norauties,” es sevi mānīju un pierunāju. “Pēc čempja, tad gan atsākšu skaidrību, un viss būs labi.” Es jau biju nolēmis, ka dzeršu. Bet pirms tam nolēmu dot savai skaidrībai pēdējo iespēju: “Iziešu ārā uzpīpēt un, ja nekas nemainīsies, tad dzeršu.”


Paziņoju draugiem, ka dodos uzpīpēt, bet palūdzu citus pīpmaņus līdzi nenākt, jo man vajag šo izpīpēt vienatnē. Izgāju ārā un domāju – zvanīt sponsoram vai nē? Un nolēmu nezvanīt. Man negribējās viņu pievilt. Ja es būtu piezvanījis, bet sponsoram nesanāktu mani atrunāt, tad viņš varētu domāt, ka ir izgāzies un nav labs sponsors, bet es negribēju, lai viņš tā par sevi domā, tāpēc nezvanīju. Tā vietā izņēmu no maka sešu mēnešu skaidrības žetonu un satvēru to stipri dūrē, un aizvēru acis. Atcerējos visus, kas pavisam nesen šo medaļu man sapulcē pasniedza un ar patiesu prieku vēlēja man labu skaidrības turpinājumu. Katrs, to paturot rokā, ielika savu laba vēlējumu, cerību un spēku. Es sajutu šo spēku. Goda vārds! Stāvot tur, uz Bratislavas kroga kāpnēm, ar cigareti vienā rokā un skaidrības medāli, cieši saspiestu otrā, es sajutu spēku, ko mēs nododam cits citam katru reizi, kad veicam ceremoniju ar skaidrības žetona nodošanu no rokas rokā. Es izvēlos tam ticēt, man tā vairs nav tikai ceremonija. Spēks ir īsts, ja es to meklēju. Es tam ticu, jo pēc brīža es atgriezos krogā pie savas kompānijas, pasūtīju limonādi un līdz šodienai esmu skaidrā.


Galavārdi

Tagad jau pavisam droši dodos baudīt sporta un kultūras pasākumus, kuros straumēm līst alkohols, jo mani tas vairs nebaida, bet toreiz tas bija īsts pārbaudījums. Es tiešām neiesaku nevienam tik agrā skaidrībā doties uz pasākumu vai vietu, kura jums asociējas ar iepriekšējo destruktīvo dzīvesveidu. Bet, ja citādāk nevar un sanāk doties pašā čūsku midzeņa epicentrā, tad atcerieties, ka aiz jums stāv vesela atbalsta sistēmas armija, kas ir gatava sniegt jums spēku brīžos, kad jūtaties vājš.


Starp citu, es arī šogad biju uz pasaules čempionāta spēlēm hokejā un, ja kaut ko arī esmu sapratis šo vairāk nekā četru gadu laikā, tad sportu baudīt skaidrā ir daudz foršāk nekā pālī, tāpat kā visu pārējo šajā dzīvē.


Lai patīkams šis lidojums.


O. K.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.


コメント


コメント機能がオフになっています。
bottom of page