Devītais solis. Agrāk un tagad

Atvainoties par skaidrībā nodarītiem pāridarījumiem ir grūtāk.


Kādā no Latvijas AA jubilejas pasākumiem dzirdēju spīkeri, kurš stāstīja par Divpadsmit soļu piemērošanu ikdienas dzīvē. Viena doma iesēdās manī tik dziļi, ka to atceros joprojām. Spīkeris ieteica jaunatnācējiem pēc iespējas ātrāk sākt iet soļus tieši Astotā un Devītā soļa dēļ. Viņš teica, ka atlīdzināt pāridarījumus, kas tika pastrādāti dzērumā, patiesībā ir vieglāk nekā tos, kas radās jau skaidrībā. Tāpēc nevajadzētu ilgi dzīvot bez programmas, lai Astotā soļa saraksts nekļūtu garāks un sarežģītāks. “Mani nodarījumi skaidrā bija daudz smagāki par nodarījumiem dzērumā,” viņš teica.


Es nopūtos, jo soļus jau biju izgājis. Ar Devīto man gāja visai viegli. Pārsvarā cilvēki, pie kuriem gāju atlīdzināt, izturējās pret mani ar iecietību un sapratni. Biju pat pārsteigts, jo, kad tikai sāku iet soļus, dzīvoju vēl aizvainojumos un bailēs, kas neļāva man pat iedomāties, ka iešu pie cilvēkiem atvainoties un atlīdzināt. Toreiz sponsors nomierināja, ka pirmajos soļos nav jāuztraucas par to, kas notiks pēdējos soļos, jo es taču mainīšos un mainīsies mana attieksme pret dzīvi.


Atlīdzināšana par dzeršanu: sakārtot attiecības ar cilvēkiem


Tā arī notika. Kad nonācu pie Astotā soļa, biju gatavs veidot ļoti garu sarakstu. Biju sapratis pazemību, sajutis tās spēku. Gribējās maksimāli sakārtot pagātni un “iztīrīt māju”. Gribējās beidzot sakārtot attiecības ar cilvēkiem.


Par atsevišķiem gadījumiem sponsors mani pat atrunāja iet atlīdzināt, jo neredzēja tur nodarījumu. Tā kā biju godīgi uztaisījis visus soļus līdz devītajam, man nebija grūti atzīt savu vainu, atzīt to, ka mani vadīja alkohols un pilnīgi sagrozīta domāšana. Cilvēki, pie kuriem gāju, bija pārsteigti, ka vēlos atvainoties un atlīdzināt. Citi pat teica, ka neatceras, par kādiem nodarījumiem ir runa.


Katrā ziņā tobrīd man izdevās sakārtot savu pagātni. Vainas sajūta, kas ilgu laiku dzīvoja manī, izzuda. Man vairs nebija bail satikt cilvēkus, kuriem jūtos parādā vai uz kuriem biju aizvainots. Tā tiešam bija liela brīvība.


Atlīdzināšana par skaidrību: sakārtot attiecības ar Dievu


Kad visi soļi bija “uztaisīti”, kādu laiku centos dzīvot pēc programmas, piemērot soļus visās dzīves jomās. Bet alkohols un mans ego ir viltīgi ienaidnieki. Pat nepamanīju, kā attālinos no programmas, no sponsora, no sadraudzības. Kādu brīdi šķita, ka pietiek ar to, ka regulāri apmeklēju sapulces, runāju par vajadzīgām tēmām. Bet man pat nebija ienācis prātā, ka tajā pašā laikā es brīžiem uzvedos egoistiski un atsevišķos gadījumos arī daru pāri cilvēkiem.


Paldies tiem AA biedriem, kas sapulcēs dalījās ar to, ka skaidrā mēs varam uzvesties gandrīz tikpat vājprātīgi kā dzērumā un darīt ļaunu citiem. Es sapratu, ka tas ir arī par mani. Man atkal vajadzēja paskatīties uz sevi un sastādīt jaunu Astotā soļa sarakstu.


Tas saraksts nebija tik garš kā kādreiz. Bet pazemība jau bija kaut kur izzudusi, egoisms auga. Es atcerējos, ko teica jau piemīnētais spīkeris. Jā, atvainoties par skaidrībā nodarītiem pāridarījumiem ir grūtāk. Ne tikai tāpēc, ka vairs nevienam nevarēju teikt, ka biju slims un mani vadīja alkohols (šoreiz vajadzēja teikt, ka tas biju es skaidrā prātā), bet arī tāpēc, ka es biju daudz sliktākā garīgā formā. Tik tiešām: “Viegli ir pamest novārtā garīgo darbības programmu…” (“Anonīmie alkoholiķi”, 73. lpp.)


Palīdzēja pirmie septiņi soļi, biedri ar lielāku pieredzi un sponsors. Šoreiz arī sapratu, ka mans mērķis ir ne tikai sakārtot pagātni. Pareizāk sakot, mērķis pat ir pavisam cits. Sakārtot nevis attiecības ar cilvēkiem, bet attiecības ar savu Augstāko Spēku. Atlīdzinot mans uzdevums ir saprast, kā es nonācu līdz pāridarījumam, kādi rakstura trūkumi mani vadīja, kā man dzīvot tālāk, lai tas neatkārtojas, kā veidot kontaktu ar Dievu, lai viņš mani vadītu šādās situācijās. Domājot tādā veidā, ir lielāka iespējamība, ka es savas kļūdas neatkārtošu. Vai arī laicīgi to pamanīšu un labošu.


Tas viss man izskaidro, kāpēc Divpadsmit soļi man ir vajadzīgi ikdienā. Kā pirmie soļi palīdz man iesākt dienu. Kā “pēdējie” soļi palīdz man nenonākt līdz jauniem pāridarījumiem. Un kāpēc man ir vajadzīgs sponsors, kurš man ik pa laikam arī pasaka, kurās situācijās nemaz nevajag taisīt Devīto soli. Jo, kad palieku viens – bez Dieva un programmas –, arī Devīto soli es spēju pataisīt par sava veida alkoholu.


Alkoholiķis D.



Recent Posts

See All