Divpadsmit soļu programma ieslodzījumā
- Vīnogas redakcija

- 6 days ago
- 2 min read
Updated: 4 days ago
“Vīnogai” uzrakstīja divi AA biedri, kuri skaidrību uzsākuši, atrodoties ieslodzījumā.

Viss sākās laikā, kad atrados Liepājas cietumā. Es tur nonācu pēc Olaines atkarīgo centra programmas pabeigšanas, un mani ievietoja no atkarībām brīvo nodaļā. Tur es gluži vai nejauši sāku apmeklēt AA sapulces – man tās ieteica cietuma administrācija. Sākumā uz to skatījos ar skepsi, domāju, ka man nekas vairs nevar palīdzēt. Tomēr ar laiku ievēroju, ka kāds no mūsu nodaļas patiešām iet Divpadsmit soļu programmu un piedzīvo pārmaiņas. Es lūdzu vienam biedram, kurš vadīja sapulces, vai varu iet šo programmu kopā ar viņu. Viņš teica, ka varēsim to darīt rudenī, bet tad viņš pārcēlās uz citu pilsētu. Tomēr es sāku iet Divpadsmit soļus kopā ar savu kameras biedru un vēlāk arī ar sponsora palīdzību. Sākumā bija grūti tam noticēt, bet ar laiku piedzīvoju garīgu pārdzīvojumu un pabeidzu visu programmu. Tas mainīja manu uzvedību un dzīves skatījumu.
Tagad pats esmu kļuvis par sponsoru un palīdzu citiem. Mūsu kopīgais ceļš no Daugavpils līdz Liepājai ir kļuvis par manas atveseļošanās stāstu. Es esmu pateicīgs AA par iespēju mainīties un dot cerību citiem brāļiem.
Alkoholiķis Raivis
Ar programmu iepazinos, atrodoties ieslodzījumā. Pēc kāda laika mēs, trīs ieslodzītie jaunieši, izveidojām savu mājas grupu ar nosaukumu “Savs Ceļš”. Strādāju ar sponsoru un praktiski visas manas domas bija par to, kā ātrāk atbrīvoties.
Man nebija neviena cita mērķa, tikai šis! Pēc katras neveiksmes atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa, jutu, ka zaudēju pamatu zem kājām. Katru reizi tas bija trieciens, un ar laiku vieglāk nepalika, tikai ļaunāk. Sponsors teica: “Palaid! Uzticies Augstākajam Spēkam, un Viņš izdarīs tieši tā, kā tev būs labāk”. Kaut es būtu ieklausījies! Ilgi centos cīnīties viens – līdz brīdim, kad vairs nevarēju. Tad es pateicu, ka izdarīšu visu kas atkarīgs no manis, bet lai Tava griba notiek.
Gāju uz tiesu bez jebkādām gaidām. Pirms ieiešanas tiesas zālē skaitīju vienīgo lūgšanu, kuru pieņēmu: боже дай мне разум и душевный покой, принять то что не могу изменить и мужество изменить то что могу и мудрость отличить одного от другого, да свершится воля твоя а не моя (dvēseles miera lūgsna krievu valodā – red.). Un man izdevās! Augstākais Spēks palīdzēja man atbrīvoties!
Atbrīvojies gribēju apmeklēt sapulci, bet nezināju, kur tās notiek un kā uz tām nokļūt. Sazinājos ar AA un AN biedriem, ar kuriem biju iepazinies, atrodoties ieslodzījumā. Viņi bija pretimnākoši un izstāstīja, kur un kad notiek sapulces, taču man bija bail braukt vienam. Otrajā dienā brīvībā satiku veikalā sadraudzības biedru, un viņš mani atpazina. Bijām redzējušies ieslodzījuma vietās, kad viņš brauca kalpot. Viņš piedāvāja aizvest mani uz sapulci! Un tā es nokļuvu savā pirmajā sapulcē, atrodoties brīvībā. Sēžot viņa mašīnā, sapratu, cik gan interesanti manā dzīvē strādā Augstākais Spēks. Esmu pateicīgs, ka Augstākais Spēks nokārtoja tā, lai mēs satiktos.
Man vairs nav draugu. Es viņiem esmu palicis neinteresants, jo esmu pārstājis lietot. Ir brīži, kad paliek vientuļi, bet tad cenšos pēc iespējas ātrāk nokļūt uz sapulci, jo zinu, ka tur mani mīl un pieņem tādu, kāds es esmu.
Alkoholiķis Ailands
Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.




Comments