Kā mans bērns “sāka ticēt”

Kāda māte alkoholiķe atklājusi, ka atlīdzināšana nes rezultātus.




Viena no skaudrākajām un vismazāk apspriestajām alkoholiķu dzīves pieredzēm ir bērnu zaudējums alkoholisma dēļ izjukušas laulības rezultātā. Es esmu māte, kas pēdējos dzeršanas mēnešos zaudēja dēlu, un es esmu māte, kas ir atguvusi ne tikai sava bērna fiziskās aizgādības tiesības, bet arī viņa tēva cieņu un simpātijas. No visām AA sniegtajām svētībām, šis noteikti ir visdziļāk izjustais un lielākais ikdienas atgādinājums par pateicību, ko esmu parādā sadraudzībai.

Mana pieredze nebūt nav unikāla, un ne visiem šādiem traģiskiem šķiršanās gadījumiem ir tik laimīgas beigas. Taču pēc daudzām diskusijām gan ar AA esošajām mātēm, gan tēviem esmu sapratusi, ka nevienam bērnam nekad nav jādzīvo nošķirtībā, lai cik atsvešināti būtu vecāki. Tikai nedaudzi vecāki, lai cik rūgtas būtu viņu personiskās attiecības, vēlas būt atbildīgi par nelaimīgajām sekām, kas rodas, šķirot dēlu vai meitu no tēva vai mātes, kuri, pateicoties AA dzīves dziedinošajai ietekmei, atgriezušies cilvēku sabiedrībā.

Visgrūtāk iegūstamā īpašība šajā sāpīgākajā situācijā ir pacietība. Kad es pirmo reizi ierados AA, mans advokāts, kurš nav AA biedrs, un daudzi jaunāki AA draugi teica, ka tiesas ir zinošas un iecietīgas pret vecākiem, kuri var pierādīt savu “piemērotību” ar AA rehabilitācijas palīdzību. Viņi pārliecināja, ka man būtu nedaudz vai nebūtu vispār nekādu juridisku problēmu, lai atjaunotu savas “tiesības”. Katru savas dzīves dienu es pateicos Dievam, ka izvēlējos daudz grūtāku ceļu, ko ieteica advokāts – AA biedrs un draugs –, kuram bija jau ilgstoša AA gudrības gadu pieredze.

Nekad neaizmirsīšu viņa teikto: “Tiesības? Ak, protams, tev ir likumīgas tiesības, bet kādas ir tavas garīgās tiesības tieši tagad? Ja tu uzstāsi uz pirmajām, pirms būsi izpratusi otrās, tu varētu nodarīt vēl dziļāku kaitējumu savam dēlam un sev pašai. Ja sagaidīsi, līdz AA būs tava iespēja, līdz apzināsies pilnīgu apņemšanos un atbildību par savu skaidrību, iespējams, tev nekad nebūs jāvēršas tiesā. Tu vari arī iegūt vairāk, daudz vairāk nekā jebkad agrāk.”

Es gaidīju – divus garus un diezgan šausminošus gadus, redzot savu mazo dēlu tikai viņa pamātes modrā un naidīgā uzraudzībā. Man nācās redzēt viņa apjukumu un nelaimīgumu un bija jāatbild uz viņa jautājumiem: “Kāpēc es nevaru būt ar tevi? Kāpēc tu biji tik ilgi prom? Kāpēc man ir jābūt kopā ar tēti?”

Man bija jāatbild un jāsaka: “Es nezinu, cik ilgs laiks paies, kamēr tavs tētis spēs dalīties ar mani tavā aprūpē. Mums abiem būs jāgaida un jāsaprot, ka tas tagad ir nepieciešams. Tu neesi pa īstam prom no manis.”

Beidzot pienāca diena, kad viņa tēvs, pateicoties tam, ko bija uzzinājis par AA un ko bija redzējis manī, noticēja, ka es esmu tā, kurai ir lielāka “piemērotība” bērna audzināšanai. Mūsu dēls tagad varēja augt daudz spēcīgāks tajā iespaidā, ko šī programma varēja dot viņa dzīvē, nekā mikroklimatā, kurā darbojās viņa tēvs. Dēls tagad ir gandrīz gatavs koledžai, viņš patiešām ir orientēts uz AA, kas nozīmē, ka viņa prāts un gars ir veseli, kā arī viņam ir stipra pārliecība par Dieva klātbūtni.

Es zinu, ka ne vienmēr viss notiek šādi, taču bērni aug. Jebkurš kontakts skaidrā, lai cik īss un nepietiekams tas būtu, ir labāks par saskarsmi ar aktīvi dzeroša vecāka slimību. Ar laiku bērns uzzinās patiesību neatkarīgi no tā, cik sagrozīti tā viņam vai viņai ir pasniegta. Esmu dziļi pārliecināta, ka vecāks alkoholiķis kļūdās pat tad, ja viņam ir taisnība, kamēr AA laiks nav darījis savu atskaidrojošo un dziedinošo burvestību. Es arī uzskatu, ka mīlestības spēks, ko AA var mums sniegt, ir stiprāks un viedāks par jebkuru tiesas spriedumu. Laiks, ja vien to dosim, galu galā ne tikai atjaunos, bet arī svētīs.

Kopš tā laika esmu pārrunājis šos jautājumus ar sava dēla tēvu. Viņš teica: “Tu man rakstīji, ka nekad nevērsīsies tiesā, lai cīnītos par mūsu dēlu, lai gan varētu viņu zaudēt. Kad teici, ka gaidīsi, kamēr viņš būs pietiekami vecs, lai saprastu, es zināju, ka varu tev uzticēties.” AA dāvanas – mīlestība un pacietība, kā arī gatavība ļauties Dieva laikam, nevis mūsu laikam – nosaka ceļu uz līdzsvarotu saprātu. Tie patiešām ir lieliski AA apbalvojumi.

H. V. Ņujorkā

Copyright © The AA Grapevine, Inc. (August 1962). Reprinted with permission.