Kā atveseļoties bez lieka čakara

Autors sniedz īsu ieskatu savā personīgajā redzējumā par Divpadsmit soļu programmas būtību un paskaidro, kā praktiski veikt savas attieksmes pret dzīvi pārvērtējumu.

Vai esi noguris mocīties ar dzīves problēmām, kuras neviens nesaprot? Varbūt tu jau esi bijis uz daudz sapulcēm, bet tev liekas, ka AA nepalīdz, jo vēl joprojām gribi dzert? Varbūt esi pārliecināts, ka tavs gadījums ir tik īpašs, ka Divpadsmit soļi tev nederēs? Bet, iespējams, tev nav iebildumu pret soļiem, taču nezini, vai esi tiem gatavs?

Ja atbilde ir “jā”, vari izmēģināt šādu pieeju:

Sākumā uzdot sev jautājumus: 

Vai man patīk mana dzīve? Nē? 

Vai varu to salabot? Varbūt?

Ja varu, tad kāpēc līdz šim neesmu to izdarījis? Man ir [tik un tik] gadu, esmu izmēģinājis [tādas un tādas] metodes, bet viss velti! 

Varbūt man jāizmēģina kas pavisam jauns?

Ko man zaudēt? 

Varbūt radikāla brīvība, par kuru esmu sapņojis visu mūžu, ir iespējama?

Ja atbilde uz pēdējo jautājumu ir apstiprinoša, vari pieņemt lēmumu un pamēģināt rīkoties šādi: paņem papīru vai atver datorā dokumentu un uzraksti visu to, kas pašlaik besī un kas uztrauc. Tā godīgi. 

(Neraksti memuārus. To atstāj pensijas gadiem.)

Kad tas izdarīts, vari visu vēlreiz pārlasīt un sev pajautāt: Varbūt es neredzu visu bildi? Varbūt manas sajūtas man melo?! Varbūt mans besis un uztraukums rodas no tā, kā skatos uz lietām?

Ja pieļauj iespēju, ka tas tā varētu būt, tad vari pieņemt šādu lēmumu: “Par spīti tam, ko saka manas sajūtas, es pamēģināšu turpmāk rīkoties tā, it kā es neredzu visu bildi un nezinu visas atbildes.”

Tālāk vari uzrakstīt tos sūdus, kurus esi sataisījis citiem cilvēkiem – ģimenei, kolēģiem, draugiem, kreditoriem, mīļākajiem un visiem pārējiem, kuru dzīves esi šķērsojis dzērumā vai skaidrā.

(Neraksti memuārus. Atstāj to pensijas gadiem.)

Kad tas izdarīts, vari uzrunāt kādu uzticamu cilvēku un pajautāt: “Vai drīkstu tev izstāstīt visu, kas mani besī, uztrauc un par ko jūtos vainīgs?” Ja tāds cilvēks atrodas, izstāsti visu, ko esi sarakstījis. Tā godīgi. 

Ja šis cilvēks piedāvā komentārus, nemēģini viņu uzreiz nogalināt. Kas zina – varbūt viņš var pateikt kaut ko, kas tev vēlāk noderēs. Tu taču nezini visas atbildes.

Kad esi visu izstāstījis, aizej mājās, atrodi klusu vietu, apsēdies, apgulies vai nometies ceļos un saki: “Klausies, tu tur, augšā, apakšā vai kur tu tur dzīvo, man ir problēma. Izskatās, ka esmu sapisies meistarībā. Man likās, ka visu protu pats, bet izskatās, ka nav tik labi, kā biju iedomājies. Palīdzēsi, lūdzu? Ja tu man palīdzēsi izrāpties no šīs bedres, es apsolu mēģināt palīdzēt citiem cilvēkiem un regulāri ar tevi konsultēties, kā to pareizāk izdarīt. Ko saki?”

Tad vari uzrakstīt vēstules visiem tiem, kuriem esi sataisījis sūdus, un atzīt, ka tā bija tava vaina. Nesūti, tikai uzraksti! Tad pajautā savai sirdsapziņai, ar kuriem no šiem cilvēkiem vajadzētu sazināties, sazvanīties vai satikties. Tā, lai nesanāk vēl lielāki sūdi. Tā godīgi. Vari pieņemt lēmumu rīkoties saskaņā ar sirdsapziņu.

Visbeidzot: mēģini ikdienā rīkoties saskaņā ar iepriekšminētajiem lēmumiem un solījumiem. Ej pie citiem alkoholiķiem (piemēram, viņus var viegli atrast AA sapulcēs) un palūdz atļauju pastāstīt savu pieredzi. Liec uzsvaru vairāk uz savu pieredzi, mazāk – uz savām sajūtām un viedokļiem. Tie tāpat gandrīz nevienu neinteresē. Pastāsti, kā tu nokļuvi tur, kur pašlaik esi. Tas citus interesē!

Un  vóila! Iespējams, kādā brīdī sāksi ievērot, ka vēlēšanās dzert atkāpjas. Tas, kā jūties, vairs nebūs tik svarīgi. Svarīgāks kļūs tas, ko dari, nevis ko domā. Protams, ne jau vienā dienā, bet dažās nedēļās vai mēnešos.

Vai tevi interesē šāda pieeja? Kas tevi traucē to izmēģināt?

Anonīms autors

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.