AA biedrs, kura dzimtā valoda ir latviešu, dalās pieredzē, kā sāka apmeklēt sapulces krievu valodā un kāpēc dara to joprojām.
Mana skaidrība sākās 2015. gadā rehabilitācijas programmā, tur es arī pirmo reizi apmeklēju AA sapulci. Tā bija grupa “Oāze” – sapulces notika pirmdienās (latviešu valodā) un ceturtdienās (krievu valodā). Esot tur iekšā, mums visiem tika rekomendēts apmeklēt sapulces – un tas bija arī ļoti izdevīgi, jo pašas sapulces toreiz vēl notika rehabilitācijas programmas telpās. Sapulces laikā bija arī izdevība panašķoties ar saldumiem, kas bija ļoti forši – jo pārsvarā programmas dalībniekiem (arī man) ar finansēm bija diezgan švaki un papildu saldumiņi vai kūkas/kliņģeri, kurus jubilāri sarūpēja apaļo skaidrības jubileju svinībās, tika īpaši novērtēti.
Jau toreiz, ceturtdienās apmeklējot sapulci krievu valodā, varēju izvērtēt, kāda ir atmosfēra krievu sapulcē, un kāda latviešu. Lai gan AA gars visur ir vienots un pēc būtības nav atšķirību, kādā valodā tiek vadīta AA sapulce, tomēr laikam krievu dvēseles siltums un draudzīgā attieksme mani jau tad uzrunāja, es tur jutos kaut kā vairāk pieņemts un kā mājās, pie savējiem. Latviešu grupās tomēr ir vairāk tāds kā “stīvums”...? It kā jau viss notiek tāpat, bet man nedaudz pār oficiālu un sausu. Tāpēc pamatā mani AA sapulču apmeklējumi ir tieši Rīgas krievvalodīgajās grupās. Varbūt te varētu piebilst, ka jebkura AA grupa ir oriģināla – nekur sapulces nenotiek 100% vienādi. Ir gan lietas, kas ir nemainīgas – laika limits, svecīte, soļu un tradīciju lasīšana, ikdienas pārdomas, lūgsna sapulces beigās – un bez tām AA sapulce, manā skatījumā, nebūtu AA sapulce.
Pirmscovid ērā esmu apmeklējis daudz grupu, gan latviešu, gan krievu valodā. Man ļoti patīk tas, ka katrs no AA var sameklēt tieši sev pēc sajūtām piemērotāko grupu. Jā, Covid ieviesa savas korekcijas, arī online sapulces bija kaut kas jauns, bet šobrīd daudzas grupas atkal ir atvērtas apmeklējumam klātienē. Esmu privileģēts – tā kā dzīvoju Rīgā, varu apmeklēt plašu sapulču loku.
Viena lieta, ko man noteikti devusi tiešu krievvalodīgo sapulču apmeklēšana, ir iedziļināšanās un pareiza izpratne par mūsu AA tekstos izmantotajiem terminiem un frāzēm. Manas krievu valodas zināšanas (kā jau daudziem PSRS laikos dzimušajiem) nāk no bērnības, attiecīgi es to pārzinu diezgan labi. Tāpēc reizēm ir momenti, kad sapulcēs, runājot par kādu tematu vai frāzi/teicienu, ir būtiski to izprast pareizi, kā tas ir rakstīts oriģinālā. Jo tulkojumi (gan latviešu, gan krievu valodā) ikdienas pārdomās un citos tekstos mēdz nedaudz atšķirties no angliskā oriģināla. Protams, arī skaidrības laiks ievieš korekcijas, un ar katru nākamo dienu, mēnesi, gadu es uz jebkuru kādreiz lasīto, runāto AA tēmu skatos jau no cita skatupunkta – nepārtraukta virzība uz priekšu.
Rezumējot manu pieredzi – nav svarīgi, kādā valodā notiek AA sapulce, svarīgi ir katram pašam atrast savu grupu, kurā viņš jūtas labi un komfortabli. Ja dzīvo Rīgā – apskaties, kas notiek citās grupās. Ja dzīvo ārpus Rīgas, kur sapulce varbūt ir vienīgā apkaimē, un jūti, ka kaut kas nav īsti labi vai pieņemami, vari mēģināt izrunāt kopējo grupas atmosfēru un pamainīt kaut ko. Vari arī pats izveidot savu AA grupu, atceroties, ka AA sapulce sākas tad, kad sanāk kopā divi alkoholiķi un notiek saruna par AA un alkoholu.
Guntars, 6 gadi skaidrā