Mans stāsts. Pēc 30 gadiem.

Es beidzot sapratu atšķirību starp “soļu zināšanu no galvas” un “šo principu pielietošanu ikdienas dzīvē”.

Pirms trīsdesmit gadiem es pieņēmu lēmumu, kas izglāba manu dzīvību. Skan pompozi un neticami alkoholiķei. Patiesībā pirms trīsdesmit gadiem es vai miru no bailēm un šausmīgas tieksmes, zinot, ka krītu bezdibenī. Apzinoties, ka alkohols ir stiprāks par mani un es tam nevaru pretoties, pat neskatoties uz to, ka tas bez žēlastības iznīcina manu dzīvi. Visi mani mēģinājumi iemācīties dzert “pareizi”, kontrolēt izdzertā daudzumu un izvairīties no traģiskajām dzeršanas sekām sašķīda kā stikls pret asfaltu, katra plosta laikā. Ārsti man nespēja palīdzēt. Es pati sev arī nē. Padevos un jau redzēju sevi vienā kompānijā ar bezpajumtniekiem – netīriem un mūžīgi piedzērušiem cilvēkiem, kuri 90. gados jau sāka parādīties uz ielām. Man bija bail un briesmīgi žēl sevis. Iztēlojos savu nākotni vai nu netīrā pagrabā vai pat uz ielas. 

Bezizejas un paniska izmisuma dzīta, sāku lūgt Dievu, lai glābj mani. Absolūti neticot, ka Viņš mani dzirdēs vai palīdzēs. Tad es vēl nepazinu Dievu. Neticēju un nezināju nevienu lūgšanu. Lūdzu saviem vārdiem, izmisīgi un skaļi, caur asarām un histērijā.

Pirms trīsdesmit gadiem, 1995. gada novembra vidū, es pabeidzu uzkopšanu dzīvoklī un nolēmu apgulties, lai atpūstos. Bija brīvdiena. Es biju skaidrā, vēl īsti neattapusies pēc nesen notikušām, trakulīgām dzimšanas dienas svinībām. Uz skapīša priekšnamā stāvēja kaudzīte ar izlasītiem žurnāliem “Santa”, kurus bija plānots izmest. Piegāju klāt un izvilku vienu nejaušu žurnāla numuru. Apgūlos uz dīvāna un atvēru žurnālu pa vidu. Atvērtajās lapaspusēs bija publicēts raksts par rehabilitācijas programmu sieviešu narkoloģiskajā klīnikā Rīgā, kur ārstēja anonīmi un bez medikamentiem. Kaut kas manī noklikšķēja, un es sāku lasīt. Tur bija intervijas ar sievietēm – gan tādām, kuras jau bija izgājušas rehabilitāciju, gan tām, kuras vēl atradās klīnikā. Zem raksta bija tālruņa numurs, un es piezvanīju. 1995. gada 27. novembrī, pēc kārtējā piecu dienu plosta, es ierados klīnikā. Tajā dienā es vēl dzēru. Un nākamajā dienā sākās mana skaidrība, kas turpinās līdz pat šai dienai – pateicoties Dievam un Anonīmajiem alkoholiķiem. 

Teikt, ka mans skaidrības ceļš bijis viegls un rozēm kaisīts, būtu nepareizi. Tas dalās divos vienādos posmos – 15 atveseļošanās gadi tikai AA sapulcēs, bez Lielās grāmatas, bez programmas un bez Dieva, un nu jau tieši tikpat – ar Dievu. No savas dzīves pieredzes es pazīstu skaidra alkoholiķa neprātu, kas nogalina vēl spēcīgāk nekā alkohols, jo tu it kā esi pie veselā saprāta un nekādi nesaproti, kāpēc SKAIDRĪBA NEPALĪDZ?! Kāpēc nav solītā prieka un brīvības sajūtas? Kāpēc tu ienīsti visus apkārtējos, ieskaitot skaidrā esošus alkoholiķus? Kāpēc negribas dzīvot – ne ar alkoholu, ne bez tā? 

Mans mīlošais Dievs atkal pameta man glābšanas riņķi un atsūtīja glābšanas laivu, kurā pie airiem bija mana nākamā sponsore. Mēs kopā izgājām rehabilitāciju, bet viņa tobrīd bija skaidrā tikai gadu. Savukārt es – 15 gadus, taču jutos tieši tāpat kā pirms 15 gadiem, ar vienu atšķirību – es vēl biju skaidrā. 

Es piekritu iziet soļus ar sponsori ar vienīgo cerību, ka šī milzīgā, graujošā un neatlaidīgā vēlme kliegt uz visiem apkārtējiem beidzot pazudīs. Jau no pirmajām dienām, kad sākām runāt ar sponsori, lasīt Lielo grāmatu un strādāt pie soļiem, sāka kļūt vieglāk. Es beidzot sapratu atšķirību starp “soļu zināšanu no galvas” un “šo principu pielietošanu ikdienas dzīvē”. Tas ir tāpat kā ar zāļu pudelīti – kad tā vienkārši stāv plauktā, tu uz to skaties un nesaproti, kāpēc nepaliek labāk. Un pavisam cita lieta – pirmās, tikko manāmās, bet noturīgās atveseļošanās pazīmes, kad sāc šīs zāles lietot. 

Es sāku saprast vienkāršas lietas. Ne viss ir pakļauts man un manai gribai, ieskaitot arī manas jūtas un emocijas.  Jebkurā situācijā es varu vienkārši nolaist rokas un atzīt savu bezspēcību, tāpat kā ar alkoholu. Es nevaru mainīt situāciju, bet es varu lūgt palīdzību. Visspēcīgākā atklāsme bija apziņa par Augstāka Spēka klātbūtni manā dzīvē – vienmēr un it visā. Izrādās, pat tad, kad es nepārtraukti dzēru, kāds mani sargāja no briesmām. Atcerējos savas neveiklās lūgšanas un izmisīgos lūgumus pēc glābšanas, kas tika adresēti tobrīd nesaprotamam Dievam. Tātad Viņš mani dzirdēja un atsūtīja atbildi! Tātad Viņš visu laiku bija līdzās un tikai gaidīja, kad es lūgšu palīdzību! Tagad es zinu droši: mans Augstākais Spēks, mans Dievs, ir tas, ko neviens nekad nevar man atņemt. Viņš ir visvarens, Viņam nav nekā neiespējama, un Viņš spēj manā labā paveikt to, ko es pati nespēju izdarīt! 

Milzīgs atvieglojums – kā smags akmens novelts no pleciem – nāca pēc tam, kad biju izvērtējusi savu pagātni un sapratusi savu nodarījumu īsto dabu. Man pat likās, ka es kļuvu garāka vai vismaz mazliet pacēlos virs zemes. No soļiem ar sponsoru saņēmu visu, ko gaidīju, un pat vairāk. Darbs ar citiem sāka nest negaidītus bonusus. Iemācījos priecāties par citiem, dot nesavtīgi, kalpot un, kas vispārsteidzošāk, gūt no tā baudu! Mācos pazemību, kas man nebūt nav viegli. Cenšos būt noderīga citiem, nekliedzot par to visai pasaulei.

Manā dzīvē sāka piepildīties mūsu programmas apsolījumi. Tas sniedz brīnuma sajūtu katru dienu. Agrāk es nemācēju priecāties par citiem un domāju tikai par sevi un savām problēmām. Bet tagad es saprotu, cik daudz man ir dots! Atskatoties pagātnē, trīsdesmit un piecpadsmit gadus atpakaļ, es redzu pavisam citu sevi. Mūžīgi neapmierinātu, aizvainotu uz visu pasauli, agresīvu un skaudīgu, dzīvojošu pastāvīgā konfliktā ar cilvēkiem un sevi, pārliecinātu, ka man nav dots viss, ko esmu pelnījusi. Atceroties sevi šādu, es saprotu, ko man nozīmē garīgā izaugsme – pārvarēt savus rakstura trūkumus, savu egocentrismu. Vismaz par pusmilimetru, bet katru dienu. Šis darbs nekad nebeigsies, bet tas nes reālus rezultātus un atvieglojumu. Es zinu, ka tikai tā es saņemu sprieduma atlikšanu vēl vienai savas skaidrās dzīves dienai.

Jeļena N., skaidrā no 1995. gada 28. novembra

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.