Paldies Dievam piektdiena ir klāt!

Latvijas AA biedri atbild uz jautājumu: ja agrāk gaidīji piektdienu, jo tā nozīmēja iespēju dzert, ko tu gaidi tagad?

Dzerošajā laikā daudziem no mums piektdiena bija gandrīz svētki. Tās nebija tikai darba nedēļas beigas – tā bija ilgi gaidītā brīvība no izlikšanās par normālu cilvēku, tā bija atļauja dzert bez ierobežojumiem, nedomāt, aizmirsties, nebūt. Saīsinājums TGIF (Thank God It's Friday) šķita radīts tieši mums. Taču AA mēs pamazām atklājam ko pārsteidzošu: mainoties mums pašiem, mainās arī tas, ko gaidām. Šodien piektdiena vairs nav bēgšana no dzīves. Tā bieži ir iespēja dzīvi satikt.

“Vīnogas” redkolēģija lūdza Latvijas AA biedrus atbildēt uz jautājumu: ja agrāk gaidīji piektdienu, jo tā nozīmēja iespēju dzert, ko tu gaidi tagad? Atbildes nebija vienādas. Taču tajās atkal un atkal parādījās vienas un tās pašas vērtības: ģimene, miers, kalpošana, draudzība, daba un spēja būt klātesošam.

Piektdiena, kas ved mājās

Daudzās AA biedru atbildēs piektdiena šodien nozīmē nevis glāzi, bet cilvēkus:

“Es joprojām gaidu piektdienas un brīvdienas. Tad es varu satikt savus mīļos vienkopus un pavadīt laiku kopā. Baudu mazbērnu augšanas procesu un bērnu klātbūtni. Kā arī tiekamies radi mammas pagalmā un darbojamies, un brīnumainākais ir tas, ka mūsu vidū nav alkohola un mēs visi esam tādi, kādi esam, priekos un bēdās kopā.”

“Šodien mans lielākais prieks un piepildījums ir mana ģimene. Esot skaidrā, man beidzot pa īstam eksistē piektdienas vakari, kad kopā plānojam brīvdienas. Esmu neizsakāmi laimīgs, ka varu būt kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem ar pilnīgi skaidru galvu.”

“Laiks ar ģimeni. Kopā pavadīšanas laiks.”

“Brauciens ar ģimeni uz stādaudzētavu, ģimenes sarunas par it visu, tikšanās ar draugiem, darbs dārzā un darbs ikdienā, kas ir sirdsdarbs. Protams, viss, kas saistīts ar skaistuma procedūrām un šopingu. Mājas remonts.”

“Jau gadu piektdienas man ir laiks, ko veltu saviem mērķiem, plānoju darbus vasarnīcā, pavadu laiku ar ģimeni skaidrā. Esmu pateicīga katrai skaidrības minūtei.” 

Prieks, ko agrāk nepamanījām

Skaidrība bieži neatnes grandiozus notikumus. Tā atdod spēju priecāties par pavisam vienkāršām lietām:

“Gaidu atpūtu un mieru vakarā, grāmatu vai filmu, galda spēli ar bērniem; ka sestdienas rītā modīšos bez modinātāja, ne tik steidzīgu rītu.”

“Piektdienā ir vislielākais nogurums no darba nedēļas, tāpēc, atnākot mājās, vēlos pagulēt. Sestdienās, svētdienās nāk sponsorējamie, jo darba dienās nesanāk. Vislielākais prieks ir izgulēties, pabūt vienatnē, dabā, pie ūdeņiem. Vakarā ar ģimeni noskatīties labu filmu. Padziedāt, padejot, darot mājas darbus, sapucēties un aiziet uz kādu AA tusiņu.”

“Tas, ka nav jāiet uz darbu un var atpūsties. Tas, ka nav nekur jāsteidzas. Brīvība. Gaisma. Vieglums. Prieks. Iespēja domāt un darīt. Iespēja darīt lietas, kas patīk. Veltīt laiku sev un saviem hobijiem. Coffee shops atmosfēra. Garšīgas lietas, grāmatas, filmas, pastaigas, daba, vingrošana, joga. Satikt draugus, priecāties un izklaidēties bez alkohola. Tas ir daudz labāk un sniedz daudz lielāku piepildījumu.”

Kad gaidām AA sapulci

Daudzi no mums to, ko agrāk meklēja bārā, tagad atrod sapulcēs un kalpošanā:

“Sestdienās parasti ir spīkersapulces, kas iedvesmo.”

“AA sapulce.”

“Es gaidu AA sapulces, kalpošanas pasākumus, seminārus, konferences. Es gaidu iespēju pienākt klāt kādam izmisušam cilvēkam un uzdāvināt cerību, ka dzīve var būt pavisam citāda. Es gaidu zvanus no alkoholiķiem. Es gaidu uzaicinājumus iedzert kafiju, kopā papusdienot un padalīties pieredzē. Es gaidu to, ko Dievs ir ierakstījis manā dienas plānā.”

No gaidīšanas uz dzīvošanu

Viena no atbildēm īpaši skaidri parāda, cik ļoti var mainīties pati gaidīšanas sajūta. Arī skaidrībā mēs, protams, kaut ko gaidām. Taču līdzās cerībām pamazām mācāmies nepalaist garām to, kas notiek šobrīd:

“Dzerošajā laikā es patiešām dzīvoju no piektdienas līdz piektdienai, no saviesīga pasākuma līdz nākošajam, no ceļojuma līdz ceļojumam utt. Nebija jau tā, ka pa vidu nedzertu. Bet tā sajūta - tagad drīkst brīvi, bez slēpšanās, tagad visi dzer! – tās dēļ es dzīvoju!

Tagad zinu, ka gaidas ir mans ienaidnieks Nr. 2 un ka skaistie brīži notiek šeit un tagad, kad vismazāk tos plānoju un mēģinu režisēt. Bet zināt ir viens, pielietot praksē – pavisam kas cits. Gaidu saulainas brīvdienas vairāk par visu, ideālo jūras dienu Latvijā vai uz kādas dienvidu salas. Un gaidu iedvesmu uzrakstīt romānu, kas ieies literatūras vēsturē (es tomēr esmu alkoholiķe caur un cauri).

Nobeigumā

Lasot šīs atbildes, rodas sajūta, ka TGIF ir ieguvis pavisam citu nozīmi. Mēs joprojām gaidām. Mēs gaidām bērnu smieklus, zvanu no sponsorējamā, mierīgu rītu, jūras dienu, AA sapulci, iedvesmu rakstīt vai vienkārši vakaru mājās. Taču vairs negaidām atļauju dzīvot.

Varbūt tieši tā ir viena no skaidrības dāvanām – piektdiena vairs nav glābiņš no dzīves. Tā ir tikai vēl viena diena dzīvē, kuru beidzot gribas piedzīvot skaidrā. Runā, ka diena paradīzē – tā ir diena, kad viss ir mierīgi.

Ja esi AA biedrs un Tev patika raksts, priecāsimies par Tavu ziedojumu. Informāciju atradīsi aavinoga.org sadaļā “Ziedo”. Nauda tiks izlietota mājas lapas un SoundCloud platformas abonēšanai. No citiem lasītājiem vai klausītājiem un jaunatnācējiem ziedojumi netiek lūgti.