Puspasākumu šoseja

Labi iemesli izlaist sapulces. 

“Sviests!” es nodomāju. Džo, mans jaunais AA sponsors, nupat bija pateicis: “Pieci gadi ir tikai skaidrības sākums”. Mans pirmais sponsors, kurš bija aizņemts ar jaunākiem dalībniekiem, bija nodevis mani Džo. Lai gan es biju aizvainots uz savu bijušo sponsoru par to, ka viņš mani iemainīja kā novecojošu mazās līgas beisbolistu, Džo man patika. Šī piezīme arī sāpināja, jo es tuvojos savai piektajai skaidrības jubilejai ar lielu lepnumu un prieku.

Vai tad piecus gadus es nebiju darbojies uz pilnu klapi? Kad beidzot, pēc septiņpadsmit gadiem, kurus pavadīju dzerot, un trim gadiem Al-Anon programmā, atzinu, ka esmu alkoholiķis, biju pilnīgi salauzts un gatavs uzklausīt ieteikumus. Deviņdesmit dienās apmeklēju astoņdesmit septiņas sapulces, tīrīju pelnu traukus, atradu sponsoru, pildīju soļus, strādāju ar citiem un palīdzēju uzsākt jaunu sapulci. Man viss bija pilnīgā kārtībā.

Tāpat šajā laikā es pārdzīvoju sāpīgu šķiršanos. Es sponsorēju trīs vīriešus, kuriem tikai daļēji izdevās saglabāt skaidrību. Visiem trim bija arī citas problēmas, neskaitot alkoholismu, un tādēļ viņiem laiku pa laikam bija jādodas uz psihiatriskajām iestādēm.

Vietējās baznīcas rīkotajā pasākumā brīviem cilvēkiem es iepazinos ar medmāsu, un mēs sākām tikties. Viņai bija divi dēli – desmit un četrus gadus veci. Kopā ar manu septiņgadīgo meitu mēs veidojām jauku ģimenes portretu. Apprecējāmies, un drīz pēc tam es piekritu labam darbam citā pilsētā. Jauna sieva, jauni bērni, jauns darbs un jauna pilsēta. Uztraukumam nebija nekāda pamata – jau piecus gadus es biju skaidrā.

Sešus mēnešus nedēļas nogalēs braukāju turp un atpakaļ, līdz mēs pārdevām savu māju un nopirkām citu jaunajā pilsētā. Es reti apmeklēju sapulces ceļošanas dēļ un tāpēc, ka piestrādāju par konsultantu, lai segtu papildu izdevumus. Pametu savus sponsorējamos un veicu paviršu mēģinājumu iekļauties AA sadraudzībā savā jaunajā pilsētā. Viņi bija draudzīgi, bet es biju vērtējošs. Es viņus salīdzināju, nevis identificējos ar viņiem, un mani pieci skaidrības gadi lēnām nodila.

Beidzot ģimene pievienojās man jaunajā pilsētā, un mēs cītīgi strādājām pie mūsu ģimenes ligzdas. Tas deva man attaisnojumu neapmeklēt sapulces. Es iesaistījos zēnu mazās līgas un skautu aktivitātēs, kas man deva vēl iemeslus neiet uz sapulcēm.

Slimība mani pārliecināja, ka neesmu pārāk labs sponsors un ka, iespējams, manas prasmes labāk derēja kalpošanai beisbolā un skautu organizācijā. Papildus tam es nolēmu apmeklēt vakara skolu un iegūt maģistra grādu. Tas bija ideāls attaisnojums neapmeklēt sapulces. Jauniešu grupās un universitātē es iepazinos ar jaukiem cilvēkiem, taču man bija jāsaprot, ka nekas nevar aizstāt Anonīmo alkoholiķu sadraudzību.

Es pavadīju vēl piecus gadus uz šīs puspasākumu šosejas, līdz tas viss mani panāca. Es atrados psihiatra kabinetā, lūdzot palīdzību ar manām uzmācīgajām pašnāvības domām. Viņš to diagnosticēja kā veģetatīvo depresiju. Es biju dedzinājis sveci no abiem galiem, un vidū nebija nekādas atveseļošanās. Es nedzēru, bet “skaidrība” centās mani nogalināt.

Atkal biju gatavs uzklausīt ieteikumus. Šoreiz tie bija medikamenti un terapija. Un es sāku apmeklēt daudz vairāk sapulču. Vienā no terapijas seansiem tika izteikts pieņēmums, ka es, iespējams, neesmu alkoholiķis, jo depresija man bija jau kopš jaunības. Mana reakcija bija tūlītēja un dziļa. Jā, es biju depresijā. Bet, nē, es biju alkoholiķis. Tūkstošiem balsu no simtiem sanāksmju, kuras es apmeklēju pirmajos piecos gados, vienbalsīgi piekrita man.

Drīz pēc šī terapijas seansa es nolēmu atklāt savu programmu no jauna. Atradu sponsoru, kurš spēja redzēt man cauri. Atradu jaunu mājas grupu, kuras dalībnieki nebaidījās man iebilst, kad tas bija nepieciešams. Atradu savus vecos soļu grupas materiālus un kopā ar sponsoru atkārtoti izgāju soļus. Beidzot es atklāju dziļākas attiecības ar savu Dievu, kurš šodien palīdz man palikt skaidrā un pie pilna prāta bez medikamentiem.

Tagad, septiņus gadus vēlāk, gūtā mācība ir skaidra: es nekad nedrīkstu dusēt uz lauriem, jo šī slimība ir nāvējoša. Esmu iesaistījies kalpošanā un veiksmīgi sponsorēju vairākus čaļus. Zinu, ka veiksmīgi, jo esmu palicis skaidrā. Esmu atklājis, ka programma ir nepārtraukts pakļaušanās process. Kā saka mans draugs Benijs: “Mums ik dienu jāvēlas tikt apmācītiem”. 

Anonīms autors, Hantingtona, Rietumvirdžīnija

Copyright © The AA Grapevine, Inc. (November 2006.). All rights reserved.  To subscribe to AA Grapevine, please visit https://www.aagrapevine.org.