Vajadzības balss

Mēs, alkoholiķi, esam dēvēti gan par haosa bērniem (“Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas”, 139. lpp.), gan brāļiem savos trūkumos, nevis tikumos (“As Bill Sees It”, 167. lpp.). Tāpēc mūsu spēja nodibināt vienotu grupu, lai kopīgiem spēkiem atveseļotos un nestu vēsti alkoholiķiem, kuri joprojām cieš, ir viens no lielajiem AA brīnumiem. Atbilde, kā tas vispār iespējams, droši vien meklējama apstāklī, ka mūs vieno ne tikai kopīga problēma, bet, jo vairāk, – kopīgs risinājums.

Esmu domājusi par balsi, kas, kopš esmu pievienojusies AA, skan no iekšienes: “Man jāpieiet pie jaunatnācēja… Jāaizbrauc uz to rehabilitācijas centru… Es taču varu vienu gadu atbildēt par grupas finansēm… Man jāiesaistās šīs grupas dibināšanā – nav nekāda pamatota iemesla atteikties.” Šī balss neskan pavēles, bet gan patiesas vajadzības izteiksmē. Pirms pieciem gadiem es ar šādu iekšēju pārliecību pievienojos Latvijas AA žurnāla “Vīnoga” komandai, vēl pēc gada, kad no drukāta izdevuma pārgājām uz interneta žurnāla formātu, uzņēmos “Vīnogas” galvenās redaktores pienākumus. Es labprāt kalpotu “Vīnogā” mūžam – tik piepildīti, gandarījumu nesoši un arī mierīgi ir bijuši šie gadi. Tā ir bijusi iespēja justies gan patiesi piederīgai, gan noderīgai. Taču šobrīd tā pati balss saka, ka laiks doties tālāk – AA ir tik daudz citu iespēju, kā kalpot un būt noderīgai. Mana sirds ir pavisam mierīga, jo par jauno redaktoru vienbalsīgi ievēlējām Dmitriju, kuram ir gadiem ilga pieredze “Vīnogā”. Mums ir stipra komanda un piesakās jauni, motivēti kalpotāji. Es nekādā ziņā neatvados no “Vīnogas”, bet gan pāreju laimīgajā lasītāja statusā un labprāt atgādināšu par “Vīnogu” un tās jaunumiem grupās, kurās kalpoju un kuras apmeklēju. 

Šomēnes “Vīnogā” lasi to AA biedru pieredzes stāstus, kuri vienu, bet dažkārt arī daudzas reizes ir sekojuši vajadzībai dibināt jaunu grupu.

Aivars rakstā “Otrai piedzimšanai otras mājas” iezīmē plašu tēmas diapazonu, ietverot gan pirmo grupu dibināšanu Latvijā 1989. gadā, gan grupu rašanos dažādās Latvijas vietās – ja ne obligātā, tad noteikti ieteicamā lasāmviela ikvienam, kuram interesē Latvijas AA vēsture (по-русски: здесь). Žurnālā lasāma arī pavisam nesena pieredze, dibinot grupas: Lita stāsta par “Vikingu” dibināšanu Grobiņā, savukārt Andris – par “Galvenā mērķa grupas” dibināšanu Rīgā (по-русски: здесь). Dmitrijs rakstā “Kas ir mūsu spēkos” dalās pieredzē par grupu atdzimšanu cietumos pēc kovida ierobežojumu atcelšanas. No starptautiskā Anonīmo alkoholiķu žurnāla Grapevine tulkotais raksts “Manas ķibeles ar tradīcijām” jau ar savu nosaukumu ļauj noprast, par ko tajā rakstīts, bet beigas ir laimīgas, jo “kļūdu un izmēģinājumu process ir pilnīgi drošs” (“Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas”, 139. lpp.). Savukārt Natālija uzticējusi “Vīnogai” savu dzīvesstāstu “Ledus sakustēšanās”.

Kā vienmēr daudzus “Vīnogas” rakstus vari arī klausīties.

Aicinām iesūtīt savus pieredzes stāstus, īpaši dzīvesstāstus un rakstus par nākamo mēnešu tēmām:

MĪTI PAR AA – līdz 1. jūlijam 

JAUNA BRĪVĪBA UN JAUNA LAIME – līdz 1. augustam 

AA LITERATŪRA – līdz 1. septembrim

Rakstus sūti uz e-pastu redakcija.vinoga@gmail.com!

Ar mīlestību un pateicību –

Maija