Skaitot dienas

Domājot par "Vīnogas" augusta tēmu - skaidrības sākumu-, pārlasīju savu veco kladi ar pirmajām skaidrības nedēļas piezīmēm. Pirmie ieraksti ir īsi, drebelīgi, rakstīti ar dažādu krāsu pildspalvām un zīmuļiem - īsts bardaks, gluži kā toreiz manā galvā. Galvenokārt tie ir manas sponsores norādījumi. Vairs nav jautājumu - kāpēc un vai man jāraksta. 

Pirmās pašas pārdomas parādās tikai skaidrības nedēļas beigās. Ja uznāk tieksme, nav jāmetas kaut ko lasīt, darīt vai glābt situāciju. Ir jāapstājas un jāpalūdz palīdzība Augstākajam Spēkam. Pāriet. Atlaiž.

Vēl pēc nedēļas pierakstu, ka ļoti palīdz vienkārši noskaitīt mūsu lūgšanu. Pamazām sāku nojaust, kas ir pazemība, dzirdot citus AA biedrus sakām: "Tu vari, protams, iet tam visam cauri pati. Bet mēs tev piedāvājam alternatīvu - paskaties, kā bija mums. Tev pavisam noteikti arī tā būs. Bet vari apstāties jau tagad."

Skaidrības sākums man bija smags, mulsinošs un vienlaikus ļoti vērtīgs laiks. Visbiežāk to atceros, klausoties jaunatnācēju dalīšanās sapulcēs vai saņemot zvanu no kāda, kurš vēl tikai ir ceļā pie mums. Tas ir laiks, kuru nedrīkstu aizmirst, jo bez tā nebūtu arī šodienas skaidrības.

Tieši tāpēc augusta numurs man šķiet īpašs. Tas ir veltīts skaidrības sākumam - brīdim, kad viss vēl ir trausls, bet jau iespējams. Numurā lasāmi deviņi raksti, un īpašs prieks ir par to, ka daudzi no tiem ir lasītāju iesūtīti. 

Kā pirmās skaidrības dienas draudzība pārtop nesaraujamā saiknē visa mūža garumā, lasiet Pegijas C. rakstā "Kas ir mīlestība?"

Praktisku un kodolīgu skatījumu uz 12 soļu programmu piedāvā anonīma autora raksts "Kā atveseļoties bez lieka čakara" (krievu valodā - ŠEIT).

Rakstā "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt!" AA biedri stāsta, ko viņiem šodien nozīmē nedēļas pēdējā darba diena un kā šī sajūta ir mainījusies līdz ar skaidrību. Savukārt rakstā "Pirmā jubileja" vairāki autori dalās pārdomās par šo īpašo pieturpunktu savā atveseļošanās ceļā.

Par skaidrības sākumu ieslodzījumā stāsta alkoholiķis Edgars Š. rakstā "Kā es kļuvu par brīvu cilvēku" (krievu valodā - ŠEIT).

Jaunbiedra Aivara ceļš uz skaidrību lasāms rakstā "Muļķības un nezāles", bet alkoholiķe K., kura drīzumā svinēs trīs mēnešu skaidrības jubileju, atklāti dalās pieredzē rakstā "Nu es taču pati tikšu galā!".

Alkoholiķis Jānis rakstā “Tiem, kuri skaita dienas” atklāj, ka skaidrībā joprojām dzīvo dienu pa dienai, taču izdzīvošanas uzdevums kļūst aizvien vieglāks.

Kāpēc kapsēta ilgus gadus bija alkoholiķa Rolanda iecienītākā pasēdēšanas vieta un kas viņa dzīvē ir mainījies, uzzināsiet rakstā "Mana saruna ar klusumu".

Lai augusts atnes sirdsmieru, cerību un vēl vienu dienu pēc dienas skaidrībā.

Redakcijas vārdā,

Zita