VĪNOGA

Doma, ka AA ir tikai sapulces, ir viens no, manuprāt, centrālajiem AA mītiem.

Kādi aizspriedumi par AA mums bija pirms atnākšanas uz sadraudzību? Un kā tie mainījās? Latvijas AA biedri atbild anonīmā aptaujā.

Lieliski pratu melot un manipulēt, lai neuzņemtos atbildību un padarītu sevi par upuri. Manā morālajā universā upurim bija papildu tiesības un attaisnojumi.

Autors dalās, kā viņam, esot ilgstošā skaidrībā, viegli aizmirst par regulāru savu raksturu trūkumu inventarizāciju.

Šis AA biedrs ir guvis pārliecību, ka viņa veselā saprāta atslēga atrodas pie Augstākā Spēka.

Viņš pamanīja, ka tieksme dzert bija viņu atstājusi.

No poģiem, pritoniem un zamutiem uz Apvienoto Karalisti, rozā mākoni un skaidrību. Viņas ceļš.

Viņš neticēja tam, ko apgalvoja AA biedri, līdz paša pieredze viņu beidzot pārliecināja.

Dzeršanai pastiprinoties, viņš attaisnoja sevi ar domu, ka karš atņēma dzimteni, radus, bērnību. Tagad viņš redz Augstākā Spēka gādību visur

Neviens mani vairs negribēja. Un nekas no tā mani neaizdzina uz AA. Vienīgais, kas mani atdzina pie jums, – alkohols vairs nedarbojās.

Viņa, kas nespēja noticēt, ka pēc septiņdesmit var pārtraukt dzeršanu, tagad gan mīl dzīvi!

AA nostrādā, ja, klausoties citu alkoholiķu stāstos, es saku: “Jā, es esmu tāda pati!”

Meditējot es nokļūstu telpā, kuru neietekmē ārējā pasaule, kurā esmu tikai es un klusums. Un tad nāk sajūta, ka neesmu vairs viens.

Lūgšana ir saruna, kuras laikā mēs esam atvērti viens otram.

“Vārti, caur kuriem tev jāiziet, ir daudz platāki, nekā tev šķiet. ” (“Divpadsmit soļi un Divpadsmit tradīcijas”, 27.–28. lpp.)

Pieņemšana, miers, pacietība un pateicība... vecbiedrs dalās par lūgšanu un meditācijas dāvanām. AA pamatvērtība ir godīgums, tāpēc sākšu...

Bija atbrīvojoši aptvert, ka problēma neesmu es pati, bet problēma ir man, un ar to ir iespējams kaut ko darīt.

Šis AA biedrs uzskata – skaidrība nenozīmē pasīvu paļāvību uz Augstāko Spēku. Ir jādarbojas!

AA dalībniece atskatās, kā dzīves melnās strīpas piespieda viņu izvēlēties darbu ar Divpadsmit soļu programmu.

Es nebiju pamanījusi brīdi, kad normāla, cilvēciska tieksme palīdzēt un atbalstīt otru cilvēku, bija pāraugusi apmātībā, kas vairs neļāva ap