VĪNOGA

Nevienam jaunietim nevajadzētu dzirdēt to, ka viņš nokļuvis AA pirms nopietnām ciešanām.

Viņa, kas nespēja noticēt, ka pēc septiņdesmit var pārtraukt dzeršanu, tagad gan mīl dzīvi!

Alkoholiķe dalās, kā mācās pieņemt sevi un citus.

Viņa brauca vairāk nekā 200 km pie sponsores, lai izietu soļus.

Tagad viņa zina, ka Dievs nav salavecis, slikts vecāks vai džins no burvju lampas.

Domājot par savu pilnīgo morālo bankrotu, viņa jautā – kā gan es nezināju, ka esmu alkoholiķe?

AA dalībniece dalās, kā aizvien vairāk tuvojas pateicības attieksmei, kas pamazām kļūst par viņas uztveres dabisku sastāvdaļu.

AA dalībniece dalās, kā regulāra pateicību rakstīšana palīdzēja viņai mainīt skatījumu uz dzīvi.

Stāsts par alkoholiķi, kurš cietumā atrada ceļu uz atveseļošanos.

Ārstniecības iestādē viņš redzēja labāko skaidrības reklāmu.

Šim AA biedram bija pilnīgi skaidrs: ja viņš grib atbrīvoties no cietuma kalpības, viņam jāsāk kalpot citiem.

Kāds brīdis pagāja, lai es saprastu, kur atrodos. Un tad es sapratu – esmu starp sievietēm dzērājām.

AA grāmatu viņam parādīja narkologs, kurš pēc tās dzīvoja, pats nebūdams alkoholiķis.

AA dalībniece ar ilgstošu skaidrības laiku stāsta, kāpēc sponsorē citus un kalpo sadraudzībā.

Lai rūpētos par citiem, man vispirms jārūpējas par sevi – uzskata šī AA dalībniece.

AA biedrs dalās pieredzē, vai pēc skaidrības uzsākšanas var draudzēties ar vecajiem draugiem, kuri joprojām dzer.

Viņa atzīst, ka joprojām neprot draudzēties, bet tic, ka Dievs sakārtos arī šo jomu.

Šobrīd saprotu, ka man skaidrā jādzīvo reālā dzīve, kāda tā ir, ar visu to, kas tajā ir.

Joprojām jūtos, ka draugu man AA nav. Ir tuvi biedri, kuru skaidrība mani uzrunā un kuriem ir kaut kas, ko es gribētu sev.

Pirms AA viņa nevienam nebija gatava atklāties. AA viņa mācās draudzēties, un tas notiek pārsteidzoši viegli.