Atceros pirmo reizi, kad dzirdēju par Anonīmajiem alkoholiķiem. Tas bija pirms apmēram divdesmit gadiem kādā bohēmiskā studentu un pasniedzēju ballītē. Cita pasākuma dalībniece, mana vienaudze, atteicās no dzērieniem, paskaidrojot, ka apmeklē AA. Neatceros, ka viņa būtu teikusi ko vairāk vai ka mums būtu bijusi personīga saruna. Pilnīgi noteikti viņa nerunāja ar mani kā ar alkoholiķi, kas cieš, vai potenciālo jaunatnācēju. Bet kaut kas bija iekustējies – viens domino kauliņš bija nokritis, lai cits pēc cita (gan šķietami lēnām) izkustētos un kristu nākamie.
Pēc gada jau rakstīju dienasgrāmatā – “vai tiešām man būs jāiet uz AA pie tiem garlaicīgajiem alkoholiķiem, kas nevar dzert”, vēl pēc gadiem septiņiem atradu Latvijas AA mājaslapu un izlasīju soļus, vēl pēc pāris gadiem beidzot turpat mājaslapā sameklēju grupu, kuru varētu apmeklēt, un pēc dažiem mēnešiem piezvanīju uz telefona numuru, kas bija norādīts pie grupas nosaukuma.
Tālāk viss jau notika straujāk – man atvēra durvis un dāsni dalījās pieredzē. Pēc deviņiem ar pusi gadiem joprojām esmu skaidrā un sestdienas rītā nemeklēju, vai nav palikusi kāda pusizdzerta pudele, bet gan rakstu “Vīnogas” sleju, kas var kļūt (un var arī nekļūt) par krītošu domino kauliņu kāda cita alkoholiķa ceļā uz skaidrību.
Novembra “Vīnogā” publicējam rakstus, kas apskata tēmu “vēsts nešana” no dažādiem rakursiem. Arī šomēnes vairākus no tiem varēsi ne tikai lasīt, bet arī klausīties.
“Mūsu nesto vēsti, vismaz sākumposmā, var vienkāršot līdz šādai loģikas ķēdei – palīdzēt cilvēkam pašam saprast, vai viņš ir alkoholiķis, kas nozīmē, ka viņš ir bezspēcīgs pret alkoholu, kas nozīmē, ka viņa dzīve acīmredzami ir nevadāma, kas nozīmē, ka viņu varētu interesēt risinājums, kas pieejams AA,” rakstā “Kādu vēsti?” uzsver Andris K. (krievu valodā ŠEIT).
Savukārt Zelda uzdod daudziem AA biedriem aktuālo jautājumu “Kādai man jābūt, lai nestu AA vēsti?” (krievu valodā lasi ŠEIT).
Rakstā “Karstais zvans” vairāki biedri stāsta par vēsts nešanu, atbildot uz Latvijas AA informatīvajam telefonam adresētajiem zvaniem. Arī Tu vari nest vēsti šādā veidā. Piesakies, zvanot uz AA biroju 67333523. Savukārt mēs, “Vīnogas” veidotāji, dalāmies par tēmu “Kāpēc es esmu “Vīnogā”?”.
Tulkojumā no starptautiskā AA izdevuma Grapevine “Trešās tradīcijas jautājumi sev” lasi, kāpēc ir tik svarīgi, ka “vienīgais noteikums, lai kļūtu par AA dalībnieku, ir vēlēšanās atmest dzeršanu”. Raksta noslēgumā ir ļoti noderīgi jautājumi, lai saprastu, vai savā galvā tomēr nešķiroju citus alkoholiķus.
Katru mēnesi “Vīnogā” publicējam dzīvesstāstu. Šoreiz rakstā “Visur jābūt patiesam” savā pieredzē dalās Arturas. Dalīšanās pieredzē dzīvesstāsta formātā ir brīnišķīgs vēsts nešanas veids, kuru varam realizēt mēs katrs. Uzraksti savu dzīvesstāstu un atsūti mums uz redakcija.vinoga@gmail.com!
Esmu ļoti pateicīga, ka šodien varu nedzert! Man atnesa vēsti un kā stafetes kociņu nesu to tālāk.
Maija
Comments