Mīts vai patiesība - abi labi!

Skaidrība par šī mēneša redakcijas slejas saturu man bija jau pirms mēneša, kad redkolēģija pieņēma lēmumu slejas sacerēšanu, veltītu žurnāla mēneša tēmai “Mīti par AA”, uzticēt man. Biju izdomājis, ka par mītiem rakstīšu kā par kādiem aizspriedumiem, kas var atturēt dzērāju noticēt šai programmai un uzsākt ceļu uz atveseļošanos. Bet, iepazīstoties ar šī mēneša rakstiem, nolēmu iepriekš galvā izloloto saturu izdzēst no atmiņu failiem, jo kaut kas mainījās manā izpratnē par to, kādu funkciju pilda mīts.

Sarunvalodā, jo īpaši mēdijos, vārdu “mīts” bieži vien lietojam kā negatīvu vai nosodošu jēdzienu. “Mīti un patiesības par…” ir vesels apakšžanrs satura veidotāju arsenālā, kur mīts bieži pilda kolektīvu ticību kādai nejēdzībai, tādējādi netieši nosodot tos, kuri šim mītam tic. Tomēr, gatavojot slejas saturu, manī radās doma, ka savā ziņā popkultūrā inkubētais mīts par AA sapulcēm, kur dzērāji, aplī sasēdušies, sūdzas par savu dzeršanu, bija tieši tas, kas mani atveda uz manu pirmo AA sapulci. 

Gadu gaitā medijos un popkultūrā redzētais bija izveidojis priekšstatu (mītu, ja vēlies), ka – tāpat kā, ja vēlos nosūtīt vēstuli, man jāiet uz pastu, ja vēlos atmest dzeršanu, man jāiet uz AA. Dziļāka izpratne, par to, kas ir Divpadsmit soļu programma un ka tā spēlē uz garīgās atmodas stīgām, nāca tikai ar laiku. Es neesmu pārliecināts, vai būtu tik ļoti atvērts nākšanai uz AA sapulci, ja filmās redzētais un sabiedrībā dominējošais uzskats par AA būtu kā par garīgu programmu. Toreiz man tas nebija aktuāli. 

Respektīvi, manuprāt, mīti pilda svarīgu funkciju mūsu sabiedrībā pat tad, ja tie nav patiesi. Jo īpaši, ja mēs labāk izprotam pašu jēdzienu “mīts” un kā šī vārda nozīme atšķiras no tā, kā mēs to lietojam sarunvalodā un kā teoloģijā. Starp citu, vairāk par šo atšķirību var izlasīt no žurnāla “Grapevine” tulkotajā rakstā “Patiesība mītā”.

Bet ar ko Matīsam beidzās viņa ideja aiziet uz AA sapulci, lai paskatītos uz “īstiem alkoholiķiem” un pierādītu sev, ka viņš tāds nav, lasiet rakstā “Pētniecība un prakse”. 

Kādi mīti par Anonīmajiem alkoholiķiem mēdz būt cilvēkiem no malas, rakstā “Pilnmēness Anonīmajos alkoholiķos” (На русском языке статья здесь) apskata Debora. Savukārt Edmunda G. rakstā (На русском языке здесь) lasīsiet par mītiem, kas valda AA iekšienē.

Kā piektklasnieks Andris uzsāka strādāt ar projektu “Andra dzīve” un kur tas viņu noveda 30 gadu vecumā, lasiet šeit. Tikmēr raksta “Vienīgais, kas mainās, esmu es pati” autore Zanda atskatās uz savām attiecībām ar AA. 

AA nav nekāds pensionāru saiets – šī ir tikai viena no daudzajām AA brāļu un māsu atziņām, kuras esam apkopojuši rakstā “Aizspriedumi par AA – no baltajiem halātiem līdz “Svētā vakarēdiena” gleznai”. 

Paldies visiem, kas lasa, klausās un dzīvo līdzi!

Redakcijas vārdā –

Oskars K.